Atkritumu apsaimniekotāji cerējuši saņemt jauno plānu jau kādu laiku iepriekš un kopīgajā seminārā par to diskutēt, tomēr nesagaidīja ne vienu, ne otru. «Pārrunājām nozares aktuālās lietas, bet semināra pamattēma - plāna apspriešana - izpalika,» stāsta Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas priekšsēdētājs Jānis Vilgerts.
Lai gan plāns dienasgaismu vēl nav ieraudzījis, VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs seminārā sanākušajiem akcentējis, ka ministrija nav paredzējusi plānā ietvert fundamentālas izmaiņas salīdzinājumā ar esošo sistēmu. Plāna izstrādi kavējot Nacionālā attīstības plāna trūkums, tādējādi nav zināmi arī Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumenti nākamajam periodam, kas ierobežo iespējas noteikt atbalstāmo pasākumu finansēšanas avotus.
Jaunā plāna neesamība līdz šim gan nav liegusi VARAM piedāvāt reformas atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tomēr arī ar tām nav veicies gludi. VARAM pašlaik Ministru kabinetā (MK) virza noteikumus, kas ļautu komersantiem, sasniedzot noteiktu atkritumu apjomu, izvēlēties ar pašvaldību nesaistītu apsaimniekotāju. Tomēr pēc noteikumu apstiprināšanas MK komitejā mēneša laikā projektu joprojām nav izdevies iekļaut valdības sēdes darba kārtībā.
Pieteiktās izmaiņas šajā jomā raisīja asas diskusijas starp ministru Edmundu Sprūdžu (RP) un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju. Pēc tam kad asociācija apsvēra iespēju prasīt ministra demisiju, E. Sprūdžs to saistīja tieši ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem, apgalvojot, ka ir «aizskāris ļoti apjomīgas saimnieciskas intereses, aiz kurām stāv «lielsaimnieki» un kas ir daudzu miljonu bizness, kas iepriekš kalpojis kā atsevišķu partiju un to sponsoru barotava». Savukārt asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis, komentējot atkritumu apsaimniekošanas plāna tapšanu, norādīja, ka tā veidošanā pašvaldības pat nav aicinātas piedalīties.