FIBA Eiropas Izaicinājuma kausa iegūšana ir nozīmīgākais panākums gan Ojāra Siliņa karjerā, gan Redžo komandas vēsturē. «Liels prieks par komandu un pilsētu. Arī pašam šis panākums dod vēl lielāku stimulu trenēties vēl vairāk, lai šādas uzvaras būtu arī turpmāk,» Dienai atklāja basketbolists. «Sajūta, protams, ir lieliska. Īpaši jau tāpēc, ka sezonas sākumā ar šo turnīru ļoti lielas cerības nesaistījām. Gājām ar mērķi cīnīties katrā spēlē, tikt ārā no grupas. Pēc tam jau nāca nākamā grupa un izslēgšanas turnīrs, kura laikā pamazām sapratām, ka jāiet līdz galam.» Finālturnīrs notika Boloņā, kas ir 40 minūšu brauciena attālumā no Redžo pilsētas, tāpēc komanda jutās kā mājās. «Fanu atbalsts tribīnēs bija vienkārši fantastisks. Tas, kā viņi pirms spēles uzmundrina komandu, kā izsvilpj nabaga pretiniekus. Arī pēc uzvaras - nebiju klātienē redzējis, ka visi komandas līdzjutēji izskrien laukumā, bet drošībnieki vienkārši paiet maliņā, lai netraucētu,» iespaidos par klātienē redzēto dalījās treneris Fomins. Pats basketbolists gan nosmēja, ka tie jau vēl ir mierīgie ziemeļnieki: «Spēlējot dienvidos, kur cilvēkiem temperaments ir vēl karstāks, gan būtu traki.» Siliņš atzīst, ka zālē valdošā atmosfēra ļoti palīdzējusi, jo allaž savā laukumā Redžo komanda ir grūti pārspējama, toties izbraukumā tai ir lielas problēmas.
Ojārs uzskata, ka finālā viņam spēle nebija veiksmīga, taču ir gandarījums par uzvaru un savu sniegumu pusfinālā, kur viņš ar 14 gūtiem punktiem bija rezultatīvākais komandā. Treneris Fomins uzskata, ka to lielā mērā noteikusi komandas spēles maniere: «Viņi jau neko sarežģītu nespēlē - parastu «pikenrolu». Kuram spēle aiziet, uz to arī vairāk spēlē. Pusfinālā Ojāram «uzkrita», tāpēc bumba bieži gāja caur viņu, bet finālā spēle aizgāja citiem komandas līderiem, tāpēc Ojārs pie bumbas tika maz un galvenokārt izcēlās ar spēli aizsardzībā.»
Pirmos soļus basketbolā Siliņš spēra Imanta Pļaviņa uzraudzībā, bet 13 gadu vecumā nokļuva Mārtiņa Fomina rokās. «Bija acīmredzams, ka tajā grupā ir vairāki perspektīvi spēlētāji, taču sporta skolā vēl par Eiropas kausiem nedomāju. Kad viņš sekmīgi sāka junioru gaitas Itālijā un veiksmīgi iekļāvās lielajā komandā, tad jau parādījās domas, ka ir iespēja sasniegt ko augstāku. Jau šīs sezonas gaitā viņa aģentūras pārstāvji teica, ka ar viņa pašreizējo sniegumu ir potenciāls jau tuvākajā laikā spēlēt Eirolīgā,» stāsta Fomins. «Ojāram ir lielas darbaspējas. Mums komandā bija arī talantīgāki puiši, kuriem viss gāja vieglāk. Te jau parādās tas, ka treniņos ieguldītais atmaksājas. Ja būtu ar varītēm jāspiež strādāt, viņš diezin vai būtu to visu sasniedzis.» Siliņa grupā bija vadošie pašreizējie Latvijas Universitātes basketbolisti Klāvs Strazdiņš un Pēteris Rēķis, nedaudz vecākie «sparingpartneri» Artūrs Bricis (BK Jelgava) un Artūrs Vītiņš, kā arī jaunākie Edgars Štelmahers (BK Ventspils) un Andris Kehris. Eiropas U-18 čempionāta bronzas medaļas ieguvējs Vītiņš un Kehris laimi meklē viņpus Atlantijas okeāna.
Siliņš uz Redžo pārcēlās jau pirms četriem gadiem, iekļaujoties pašreizējā kluba jaunatnes sistēmā, un samērā drīz izpelnījās arī lielās komandas treneru uzmanību. «Jau iepriekš biju nobriedis tam, ka braukšu trenēties ārzemēs. Pēc Eiropas U-16 čempionāta biju uz nedēļu atbraucis, lai novērtētu situāciju, un man ļoti iepatikās. Turklāt ar katru gadu patīk arvien vairāk,» atzīstas Siliņš. Viņš Itālijā jūtas kā savējais, labi pārvalda valodu, kas ļoti palīdz gan basketbola zālē, gan ārpus tās. «Svarīgākais, ka man jau no paša sākuma šeit deva iespējas sevi pierādīt, un esmu priecīgs, ka tās līdz šim izdevies attaisnot.» Četru gadu laikā sarežģījumi radušies tikai pagājušajā sezonā, kad, iekļaujoties pieaugušo basketbolā, parādījušies robi aizsardzības spēlē. «Pagājušajā gadā tam visu laiku strādāju, un šogad ir tā, ka pretinieki jau apzinās, ka pret mani savus uzbrukumus labāk neveidot,» Siliņš palepojas, ka aizsardzība no vājā punkta viņam kļuvusi par trumpi.
Latvijas basketbolista sniegums izpelnījies arī Eirolīgas un pat Nacionālās basketbola asociācijas skautu uzmanību. Siliņš pieteicies arī šīs vasaras NBA draftam, taču treneris Fomins prognozē, ka viņš atsauks savu kandidatūru, jo īstais laiks būs pēc gada: «Arī šī vasara ir ļoti svarīga. Jāparāda sevi pirmsdrafta nometnēs. Šogad drafts ir ļoti stiprs, tāpēc viņam vajadzētu apostīt gaisu, saprast, kas ir kas, un parādīt sevi.» Pats basketbolists uzsver, ka par to vēl nedomā un koncentrējas sezonas beigām Itālijā: «Protams, ir viskautkas dzirdēts, taču nav jēgas domāt par tālākiem plāniem un sezonām, jo vēl sevi jāpierāda šajā pavasarī. Man visu laiku sanācis iet soli pa solim. Cenšos nestresot, ja kaut kas nesanāk uzreiz.» Galu galā, basketbolistam vēl uz sezonu ir līgums ar Redžo komandu, kas plāno spēlēt arī līmeni augstākajā ULEB Eiropas kausā.