Kvalitāte apšaubāma
Pārbaudē, kuru Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veica Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), konstatēts, ka koledža nav saskaņojusi Augstākās izglītības padomē uzņemšanas noteikumus ārvalstniekiem, tā neveic ārvalstu studējošo atbilstības studijām novērtējumu, pieņem nelegalizētus un neapliecinātus dokumentus. Ir konstatēti pārkāpumi arī studiju līgumu slēgšanā, neinformējot studējošos par līguma nosacījumiem, un citi patērētāju tiesību aizsardzības normu pārkāpumi. Ministrijā Dienai apliecināja, ka sūdzību ir ļoti daudz gan no pašiem studentiem, īpaši ārzemniekiem, gan Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs, tāpēc jāizvērtē, vai vispār ļaut koledžai tālāk darboties.
IKVD Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts gan piebilst, ka jautājums šobrīd ir par to, vai koledža drīkst izsniegt valsts atzītu augstākās izglītības dokumentu, jo «kopumā koledžas iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma ir diezgan apšaubāma». Valstij jābūt pārliecībai, ka sniegtā izglītība ir kvalitatīva. Ārkārtas akreditācija šajā gadījumā nepieciešama, lai jau daudz dziļāk pārliecinātos, vai viss ir kārtībā. Tad pārbaudāmo lietu loks būs plašāks, un J. Zīvarts pieļauj, ka var atklāties arī citas problēmas.
Pārmetumus noraida
Latvijas Biznesa koledžas direktors Normunds Gūtmanis Dienai steidz pārmetumus noraidīt. IKVD pārbaude esot bijusi sen, un viss jau ir novērsts. Pārbaudes esot notikušas, sākot no septembra, bet tikai maija vidū atsūtīts pārbaudes akts. Līdz tam laikam koledža veikusi uzlabojumus un tagad no ārkārtas akreditācijas nebaidās. «Atnāks, pārbaudīs dokumentus, paskatīsies, ka patiesībā viss ir normāli un viss, ko IKVD ir norādījis, ir izlabots,» saka direktors. Viņš arī uzsver, ka LBK šobrīd visas programmas ir akreditētas. Jautājums varētu būt vien par to, uz cik ilgu laiku, jo daļa akreditāciju ieguvusi uz diviem gadiem, nevis maksimālo termiņu. Pēc gada atkal būs jauna akreditācija.
N. Gūtmanis arī pieļauj, ka izskanējušās ziņas negatīvi iespaidos šā gada uzņemšanas rezultātus. Viņš pat uzskata, ka kāds šādu negatīvu informāciju ir pasūtījis. Akreditācijas iziešana tagad ir veids, kā pierādīt, ka viss ir kārtībā.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka LBK vārds medijos negatīvā ziņā izskanējis ne reizi vien. Arī Diena 2013. gadā rakstīja, ka, solot bezmaksas studijas, LBK maldinājusi patērētājus, un tas noticis par spīti tam, ka tajā pašā gadā Administratīvā rajona tiesa atstāja spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) 2011. gada lēmumu, ar kuru LBK uzlikts naudas sods un tiesiskais pienākums nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi. Lai piesaistītu studentus, iestāde izmantoja saukli «Nāc studēt bez maksas» un citus līdzīgus aicinājumus, kas lika domāt, ka par izglītību nebūs jāmaksā.
PTAC tagad Dienai norāda, ka šogad centrs sūdzības par LBK nav saņēmis, bet tiek sekots līdzi, vai novērsti ir iepriekšējie pārkāpumi.
Kas notiks, ja akreditācijas rezultāts būs koledžai negatīvs? J. Zīvarts norāda, ka katrai augstskolai un koledžai jābūt noslēgtiem līgumiem ar kādu citu Latvijas augstākās izglītības iestādi, kas īsteno līdzīgu studiju programmu. Tas nozīmē, ka studenti, nezaudējot iegūtos kredītpunktus un laiku, studijas var turpināt citā augstskolā vai koledžā. Iepriekš izsniegtie izglītības dokumenti ir leģitīmi, jo šobrīd koledžai akreditācija ir.
Ministrija arī aicina studentus pirms pieteikšanās studijām izvēlētajā augstskolā un studiju virzienā rūpīgi izvērtēt publiski pieejamo informāciju un augstskolas akreditāciju, kā arī īpaši uzmanīgi iepazīties ar studiju līguma saturu pirms tā parakstīšanas.