«Mūsu ģimenei pieder lielas lauku mājas, dzīvojamās ēkas platība ir aptuveni 200 kvadrātmetru,» stāsta ķirurgs Mārcis Gediņš un izklāsta, ka iepriekš apkurei ir izmantotas klasiskās podiņu krāsnis un gaisa siltumsūkņi, bet «sākumā jau viss bija labi - nospied pogu uz pults, un pēc pāris minūtēm istabā ir silts. Tomēr šim apkures risinājumam izrādījās dažas blaknes - piemēram, gaiss kļuva ļoti sauss un elektrības rēķins sasniedza iespaidīgu summu».
Tad tika pieņemts lēmums pabeigt pirms vairākiem gadiem sāktos mājas apkures modernizēšanas darbus, turklāt daļu no izdevumiem finansēja ES Klimata pārmaiņu finanšu instruments projekta Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā ietvaros. Tika uzrakstīts projekts un saņemts līdzfinansējums moderna malkas apkures katla iegādei. «Apkures sistēmai tika pieslēgtas jau iepriekš izbūvētās siltās grīdas virtuvē un vannas istabā, izbūvējām arī speciālu telpu, kurā stāv divi siltuma akumulatori un apkures katls, kas aprīkots ar elektronisko vadības sistēmu. Par kurināmā izmaksām man grūti spriest, jo šī būs pirmā sezona, kad darbināsim apkures sistēmu, turklāt jāatzīmē, ka malku varam iegūt bez maksas savā mežā. Bet domāju, prāvās investīcijas ātri vien atmaksāsies,» prāto M. Gediņš.
Pretējās domās par ES finansējuma izmantošanu apkures sistēmas izveidē ir interneta dienasgrāmatas Salmiunmali.lv autors Jānis Lūsis, kurš norāda: «Es biju optimistisks attiecībā uz ES līdzfinansējuma iegūšanu, taču, kad sāku rēķināt, sapratu, ka man tas būs par dārgu. Lai saņemtu naudu apkures katla iegādei, tam ir jāatbilst striktām efektivitātes prasībām, un es vairāk varu ietaupīt, pērkot vienkāršāku katlu par savu naudu, nevis piemaksājot par tiem dažiem procentiem efektivitātes,» stāsta J. Lūsis, piebilstot, ka beigās kā mājas apkures risinājumu izvēlējies kamīnu ar ūdens apkures funkciju un siltuma akumulatoru.