Pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) datiem, Latvijas un pasaules vēstures eksāmenā skolēnu vidējie sasniegumi ir 37,16%, matemātikā - 37,26%, latviešu valodā - 55,71% un angļu valodā - 54,71%. Savukārt vislabākie vidējie sasniegumi ir franču valodā - 66,12%, vācu valodā - 65,92%, bioloģijā - 65,55% un ķīmijā - 63,73%.
Latvijas Matemātikas skolotāju apvienības viceprezidents Arnis Rudiņš Dienai norādīja, ka rezultāti nav apmierinoši, jo skolēniem trūkst vēlmes iedziļināties eksaktajos priekšmetos. Svarīgi ir mācīties visu laiku, nevis mēnesi pirms eksāmena, uzskata A. Rudiņš. Viņš arī pastāstīja, ka dažādu pasākumu un sporta aktivitāšu dēļ katrs skolēns neapmeklē vidēji 6% no matemātikas stundām, tāpēc mācību viela netiek apgūta un rodas grūtības. Pēc viņa domām, arī sistēma nauda seko skolēnam neveicina kvalitāti, jo skolotāji neizvirza augstas prasības, baidoties, ka skolēns pārtrauks mācības. Arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete Dienai norādīja, ka steidzami ir jādomā, kā veicināt skolēnu interesi, jo par sliktiem rezultātiem runā katru gadu.
Vēsturē gan problēmas esot ar statistiku, nevis pašiem rezultātiem, uzskata Latvijas Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Klišāns. Viņš skaidro, ka eksāmenu kārtoja ne tikai vidusskolas beidzēji, bet arī profesionālās izglītības iestāžu skolēni, kuri ir divus gadus jaunāki. Bet eksāmenu gatavo 12. klases skolēniem, kuriem tas vienlaikus ir arī iestājpārbaudījums augstskolās. Tomēr I. Druviete atzīmēja, ka vēstures eksāmena sliktie rezultāti rada vislielākās bažas, jo nav saprotams, vai tos ietekmējusi tieši skolēnu attieksme pret vēsturi vai sliktās zināšanas par vēstures faktiem. Tāpēc jāveic rūpīga analīze.
Arī latviešu valodas eksāmena rezultātiem būtu nepieciešama analīze, uzskata Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga. Viņa gan norādīja - lai gan rezultāti nav labi, šāda situācija atkārtojas gadu no gada. Kā vienu no iemesliem viņa minēja mazo literatūras stundu skaitu skolās, kas neveicina skolēnos vēlmi lasīt.
Par eksāmena rezultātiem VISC līdz 12. jūlijam bija saņēmis 79 apelācijas no 64 personām. Vislielākais apelāciju skaits saņemts par latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmenu rezultātiem. Tomēr iesniegto apelāciju skaits vēl var palielināties, jo iesniegšanas termiņš ir 5. augusts. Pērn VISC kopumā saņēma 424 apelācijas, un vērtējums mainīts 14% gadījumu.