Būtiska šī gada tendence ir arī tā, ka sabiedrība pamazām pierada pie apziņas - 2013. ir pēdējais gads, kad ienākumus gūstam un norēķināmies Latvijas nacionālajā valūtā latos.
1. Eiro tuvums maina paradumus
Gatavojoties brīdim, kad jau gadiem ierastās latu banknotes un monētas aizstās eiro banknotes un eiro centi, Latvijas iedzīvotāji sākuši intensīvāk izmantot naudas iemaksas bankomātus. Banku kontos nonāk pat gadiem ilgi skaidrā naudā glabāti uzkrājumi. Nesen pirmo reizi naudas iemaksu apjoms bankomātā pārsniedza izmaksu apjomu - dienā iemaksāti 4,7 miljoni latu, izmaksāti - četri miljoni latu, rāda Swedbank dati. Novērojumi liecina, ka, tuvojoties pārejai uz eiro, cilvēki biežāk maksā ar bankas karti, nevis skaidrā naudā. Uzņēmēji pāreju uz eiro saista ar ievērojamiem izdevumiem, kas it īpaši apjomīgi ir tirdzniecībā. Savukārt pozitīvi tiek vērtēts fakts, ka Latvijas pievienošanās eirozonai ļaus samazināt valūtas konvertācijas izmaksas, tāpēc turpmāk ietaupīt cer tie uzņēmumi, kas strādā eirozonas valstu eksporta tirgos.
2. Vairāk saņem, vairāk jātērē
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi vidējā alga, turklāt nostiprinājusies jau iepriekš novērotā tendence, ka sabiedriskajā sektorā strādājošajiem vidējais atalgojums ir lielāks nekā privātajā sektorā strādājošajiem. Tomēr auguši arī tēriņi. Kā būtiskāko notikumu, kas šogad ietekmējis ģimenes budžetu, 52,2% iedzīvotāju norādījuši inflāciju, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums, kurā uzsvērts, ka cilvēki izjutuši gan pārtikas preču, apkures un dabasgāzes cenu kāpumu, gan arī to, ka audzis nekustamā īpašuma nodokļa maksājums. Dzīves dārdzības pieaugumu apliecina arī tas, ka palielinājies iztikas minimums.
3. Atklājas būvniecības ēnas puses
Zolitūdes traģēdija ievērojami iedragāja visu ar būvniecību saistīto nozaru un uzraugošo institūciju reputāciju. Turklāt pēc traģēdijas veiktajās pārbaudēs tika atklātas vēl vairākas ēkas, kuru drošība raisa šaubas. Zolitūdes traģēdijas patiesie cēloņi jānoskaidro izmeklēšanai, un pagaidām par tiem izskanējuši vien minējumi, tomēr būvniecības nozare neapstrīdami zaudējusi mūžīgās veiksminieces tēlu. Iepriekš būvniecība tika uzskatīta par jomu, kas sekmīgi pārvarējusi krīzi, atkal apliecina izaugsmi un stiprina valsts ekonomisko augšupeju, bet 21. novembra traģēdija izgaismoja daudzus vājos punktus: birokrātisko, bet ne vienmēr efektīvo uzraudzību, nepietiekamo darbu izpildes kvalitātes kontroli, kā arī tendenci būvēt pēc iespējas ātrāk un lētāk. Nākotnē tiek plānots mainīt būvniecības uzraudzības sistēmu, izveidojot arī Valsts būvniecības kontroles biroju.
4. Pārceļ elektrības tirgus atvēršanu
Pilnīga elektroenerģijas tirgus liberalizācija bija iecerēta jau šī gada 1. septembrī, bet tika pārcelta uz 2014. gada 1. aprīli. Šādu notikumu pavērsienu ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Dienai skaidroja ar to, ka iepriekš lēmums par tirgus liberalizāciju jau šogad pieņemts, «pirms tika iegūta pilna aina par elektrības cenu pieauguma prognozēm». Tomēr arī pēc tirgus atvēršanas nākampavasar iespējams cenu kāpums - elektrības cena mājsaimniecībām var sasniegt aptuveni 11,3-11,7 santīmus par vienu kilovatstundu, Dienai prognozēja vairāki Latvijas elektroenerģijas tirgus dalībnieki un arī Ekonomikas ministrija. Pagaidām vēl mājsaimniecībām a/s Latvenergo par pirmajām 1200 kWh jāmaksā pēc tarifa 8,18 santīmu par kilovatstundu, pēc tam par katru pārsniegto kilovatstundu - 10,65 santīmi. Elektroenerģijas tirgotāju aprēķini liecina, ka vidēji Latvijas mājsaimniecības patērē ap 200 kilovatstundām mēnesī.
5. Soli pa solim uz gāzes tirgus liberalizāciju
Valdība novembrī apstiprināja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots spert pirmos dabasgāzes tirgus atvēršanas soļus. Patlaban pēc pieņemšanas Saeimā 1. lasījumā grozījumi Enerģētikas likumā nonākuši izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Par dabasgāzes tirgus atvēršanu gan tiek lauzts ne mazums šķēpu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts paudis viedokli, ka «monopolsituācijas novēršana un konkurences izveide gāzes tirgū ir ne vien patērētāju, bet arī valsts drošības interesēs». Savukārt Latvijas gāzes šefs Adrians Dāvis apgalvo, ka «lēmums par Latvijas iekšējā gāzes tirgus liberalizāciju būtu lēmums tikai uz papīra, jo liberalizēt iekšējo tirgu var tikai tad, ja ir cits gāzes piegādātājs, jauns gāzes piegādes avots».
6. Liepājas metalurga krīze palielina bezdarbu
Bezdarba mazināšanās Latvijā nenotiek tik strauji, kā izskanēja pērnā gada nogalē paustajās optimistiskajās prognozēs, un bezdarba līmenis novembra beigās bija 9,3%, nedaudz pārsniedzot oktobra līmeni. Bezdarbnieku rindas bija spiesti papildināt arī metalurģijas nozares nozīmīgākā spēlētāja - a/s Liepājas metalurgs - darbinieki. Pēc tam kad uzņēmuma ieilgušās nedienas novembrī noveda pie maksātnespējas, darbu zaudēja nedaudz vairāk par 1500 tajā strādājošajiem cilvēkiem.
7. Investoru atrast nav viegli
Lai arī Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šī gada 3. ceturksnī strādājusi ar peļņu 9,28 miljonu latu apmērā, pārvadā 63% no starptautiskās lidostas Rīga pasažieriem un nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 60 galamērķiem, tomēr tā joprojām cieš no tiesvedībām un skandāliem, kas traucē stratēģiskā investora piesaistei. To Dienai atzina arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss, norādot, ka «jebkurš investors grib būt drošs, ka mēnesi vai divus pēc ieiešanas kompānijā pēkšņi nesaņems kādu rēķinu par veciem grēkiem. Jo ātrāk tiesvedību problēmas atrisinās, jo ātrāk būs investors.» Šoruden aviokompānijas padome un airBaltic izpilddirektors Martins Gauss vienojās, ka M. Gauss arī turpmāk - līdz 2015. gada 31. decembrim - pildīs izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Savukārt bijušo airBaltic vadītāju Bertoltu Fliku KNAB par amata ierobežojumu pārkāpšanu sodījis ar 200 latu sodu, vēsta LETA.
8. Pārmaiņas banku vidē
Finanšu un kapitāla tirgus komisija deva atļauju Latvijas Hipotēku un zemes bankas reorganizācijai, nolēma no 2014. gada 1. janvāra anulēt šai bankai izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļāva pārveidot to par attīstības finanšu institūciju. Valdība savukārt atbalstīja vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidošanu, apvienojot Hipotēku banku, Latvijas Garantiju aģentūru un Lauku attīstības fondu. Valdība gada nogalē arī nolēma atbalstīt a/s Citadele banka investoru piesaistes stratēģiju, kas paredz iespēju valstij piederošās bankas akcijas pārdot gan tiešās pārdošanas gaitā, gan arī izmantojot iespēju akciju piedāvāt biržā. Savukārt Briselē Eiropas Savienības finanšu ministri vienojušies par nosacījumiem banku savienības izveidei, lai nākotnē novērstu to, ka privāto banku finansiālās problēmas tiek risinātas, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Jaunā sistēma būs obligāta visām eirozonas valstīm.
9. Reemigrācija pagaidām tikai vārdos
Kaut arī valsts amatpersonas apgalvo, ka šogad sekmīgi noritējusi Reemigrācijas atbalsta plāna izpilde, realitātē cilvēki no Latvijas joprojām aizbrauc. Uzņēmēji sūdzas par strādājošo trūkumu, nenoliedzot, ka cilvēki Latvijā atgriezīsies tikai tad, kad šeit radikāli pieaugs atalgojums. «Nevar cerēt uz plašu reemigrāciju, ja cilvēki, atgriežoties Latvijā, finansiāli daudz zaudē, salīdzinot ar to atalgojuma līmeni, ko saņem, strādādami ārvalstīs,» šim a/s Dobeles dzirnavnieks šefa Kristapa Amsila izteikumam piebalso daudzi.
10. Nolemts - maksās bez starpniecības
Iedzīvotājiem turpmāk būs iespēja par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem arī bez mājas pārvaldnieka starpniecības. To paredz Saeimas galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Kā raksta portāls Diena.lv, tādā veidā varētu tikt samazināts risks, ka mājas pārvaldnieks par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi.
Rakstu par nodokļu izmaiņām 2014. gadā lasiet 2. janvāra laikrakstā Diena