Pieci procenti Vecrīgas vairāk

gadā, bet Ušakovs, kurš jau bija parakstījies par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai –, šķita kā ļauna likteņa zīme Latvijai un Rīgas nesaskanīgajiem vēlētājiem, kas kaut ko tādu bija pieļāvuši. Cik precīza ir bijusi šī zīme, uzzināsim samērā drīz, bet Rīgas pilij šis ugunsgrēks var izrādīties laime nelaimē. Ugunsgrēkā tika nopostīta aptuveni 3200 kvadrātmetru liela platība, nodega daļa pils jumta, un pati ēka dzēšanas darbos daudzviet stipri cieta no ūdens, taču abu pilī tobrīd esošo muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, vērtības netika neatgriezeniski zaudētas, lai gan arī daļu no tām skāra ūdens. Toties ugunsnelaime lika saprast, ka nevar iztikt bez pils padomes, kas bija likvidēta, un jūtami sakustināja pils rekonstrukcijas darbu gaitu, rezultātā šis varbūt pats nozīmīgākais Vecrīgas arhitektūras piemineklis, kura liela daļa apmeklētājiem bijusi slēgta, jau valsts simtgadē atvērsies publikai, faktiski paplašinot pašas Vecrīgas publiskās telpas teritoriju.  Pils "prezidenta daļa", priekšpils, kas bija arī ugunsgrēkā visvairāk cietusī pils daļa (pilnīgi izdega Sarkanā zāle, mazāk tika bojāta Baltā zāle, Svētku zāle, Sūtņu zāle un Ģerboņu zāle), jau ir atjaunota, un šogad Latvijas valsts galvai jāatgriežas savā rezidencē. Nupat, 16. jūnijā, virs Rīgas pils galvenā vārtu portāla tika uzstādītas pils vēlās gotikas laikmeta ciļņu Madonna ar bērnu (1515) un Mestrs Volters fon Pletenbergs (1515) kopijas. Abi valsts nozīmes mākslas pieminekļi un vecākie viduslaiku tēlniecības pieminekļi Latvijā 2015. gada pavasarī tika noņemti no Rīgas pils galvenā vārtu portāla iekšpagalmā un iekonservēti eksponēšanai Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Madonnas oriģināls ir spēcīgs kristiešu pielūgsmes objekts. Uz priekšu rit darbi arī pils vecākajā un lielākajā daļā – kastelā, kuru pēc restaurācijas apdzīvos Nacionālais vēstures muzejs. Restaurācijas projekts jau ir gatavs un šopavasar, 18. maijā, pēc ilgstošām procedūrām saskaņots būvvaldē, pašlaik notiek būvnieku konkurss, kurā pieteikušies pieci pretendenti. Projekta pasūtītājs valsts akciju sabiedrības _Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols kastelas daļas restaurāciju un pārbūvi sola sākt 2016. gada jūlijā un plāno pabeigt 2018. gada rudenī. Paredzētā summa celtniecībai ir 15 miljoni eiro, kopumā objekta izmaksas pārsniedz 20 miljonu eiro. Apjomīgo vēsturisko izpēti veic Arhitektoniskās izpētes grupa un izpētes arhitekts Ilmārs Dirveiks. Top arī videofilma, kas rāda, kā pils ir mainījusies gadsimtu gaitā. Pils kastelas daļas projekta vadītājs arhitekts Reinis Liepiņš, kurš projektēšanas līgumu noslēdza 2014. gada oktobrī un kura vadībā divi arhitektūras biroji – Sudraba arhitektūra un Mark arhitekti – nedaudz vairāk kā gada laikā uzprojektēja ēkas rekonstrukcijas projektu, vadājot SestDienu_ pa kastelas telpām, vairākas reizes atzīstas: gandrīz desmit gadsimtu mērogs un vēstures uzslāņojums šajā ēkā ir tik liels, ka ārkārtīgi grūti izšķirties, ko atstāt un ko ņemt nost. "Piemēram, šīs padomju laika stilīgās lampas man arī liekas labas," viņš norāda uz objektiem, kas pārstāv Nacionālā vēstures muzeja veidoto kultūrslāni. "Šīs lampas, skapīši un citas detaļas, kas te no trim muzejiem ir palikušas, arī ir vēsture." Izpētes darbi gan rāda, ka arī senāk pils būvniecībā un pārbūvēs nav iztikts bez steigas, piemēram, Baltajā zālē kolonas un pilastri pie sienām izgatavoti mākslīgā marmora tehnikā un nokrāsoti tāpēc, ka nebija laika pabeigt, jo cars brauca… Liepiņš pieļauj, ka uzvaru konkursā nodrošinājusi spēja sabalansēt vēsturisko mantojumu ar mūsdienu prasībām, gaišs un viegls piedāvājums, kā atvērt pili sabiedrībai. "10 000 kvadrātmetru lielā pils ir varens veidojums, kas, manuprāt, būtībā paplašina Vecrīgu par kādiem pieciem procentiem, bet mēs esam tam gājuši garām kā anonīmam apjomam. Piemēram, vai daudz ir to, kas zina, ka te ir šāds liels pagalms? Pagaidām Rīgas pils ir kā neatvērta pērlene Rīgas sirdī," stāsta Liepiņš. **Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17.-30.jūnija numurā!**