Stiprāka ola - glābiņš veselībai

Daudzās ģimenēs viena no Lieldienu rīta visvairāk gaidītajām tradīcijām ir olu kaujas, lai noskaidrotu, kuram trāpījusies visizturīgākā putna velte. Gadu gaitā izmēģināti dažādi triki, kā izvēlēties piemērotāko cīņas rīku un kā vārīšanas procesā padarīt čaumalu cietāku. Daži ieteikumi ir padomā arī zinātniekiem, un tie varētu palīdzēt izvairīties no pārēšanās, notiesājot vienu sasisto olu pēc otras.

Azartiskās kaujās bieži vien pat neaizdomājamies, cik patiesībā stingra ir plānā čaumala, taču zinātniekus gan šis fakts ir intriģējis jau sen. Beidzot viņi sapratuši, kādēļ nieka milimetru biezā čaula no ārpuses ir tik cieta, ka to var pārsist tikai pret cietu virsmu, bet no iekšpuses apvalku spēj atvērt sīks cālītis.

Makgila Universitātes zinātnieki izpētīja čaumalu molekulu nanostruktūras līmenī un secināja, ka to stipruma pamatā ir organisko un neorganisko vielu savienošanas veids. Kalciju saturoši minerāli un proteīni, kas atrodami arī dzīvnieku kaulos, veido trīs atšķirīgus čaumalas slāņus. Visaugstākā proteīna koncentrācija ir ārējā kārtā, tādēļ tā ir viscietākā. Savukārt iekšējā ir trauslāka. Ja mēģinātu čaumalu pārsist no iekšpuses, tā padotos vieglāk, žurnālā Science Advances apgalvo darba autori.

Līdz ar to olu kaujās ir svarīgi pārliecināties, vai čaumalas ārējā kārta ir nevainojamā stāvoklī, bez plaisām un uzkrītošiem negludumiem. Jo viengabalaināka tā būs, jo lielākas izredzes uzvarēt.

Nedaudz senākā pētījumā Oksfordas Universitātes zinātnieku komandas pārbaudīja novērojumu, ka olu gali ir stiprāki par malām, un centās noskaidrot, kādēļ tā. Mērījumi patiešām apstiprināja pieņēmumu, ka čaumalas biezuma, saskares laukuma izmēra un izliekuma dēļ visgrūtāk pārsist olas visspicāko galu. Un, jo ola smailāka, jo izturīgāka, tāpēc, ka trieciena vilnis veiksmīgāk tiek novadīts pa visu pārējo čaumalu un spiediens uz pašu galu ir samērā mazs.

Kaujām noderēs atziņa, ka cieti novārītas olas kļūst vēl stingrākas, jo nodrošina viengabalainu atbalstu zem čaumalas. Līdz ar to apvalku ir grūtāk ielocīt un pārsist. Ne mazāk svarīgi ir sišanas brīdī turēt olu pēc iespējas taisnāk, lai tā triektos pret sāncensi ar pašu biezāko vietu – galu.