Tā sauktās Karību raķešu krīzes dēļ 1962. gada oktobrī pasaule gandrīz divas nedēļas atradās uz kodolkara sliekšņa. BBC History Magazine atgādina, ka PSRS mēģināja sev draudzīgajā Kubā izvietot ar kodollādiņiem bruņotas raķetes, ar kurām varētu veikt ātru un nesaudzīgu triecienu pa ASV teritoriju. Vašingtonai šāds solis, protams, nebija pieņemams, un kompromiss tika panākts vien pēdējā brīdī, kad daudziem jau šķita, ka militārs konflikts abu lielvalstu starpā, turklāt izmantojot kodolieročus, ir neizbēgams.
Tieši tolaik globāli ietekmīgāko valstu vadītāji sāka apzināties, ka kodolieroči ir ne tikai līdzeklis, lai novērstu karus starp lielvalstīm (garantēta savstarpējā iznīcināšana nevienam nešķiet pievilcīga perspektīva), bet arī šantāžas instruments, ja tas nonāk neprognozējamu režīmu rokās. Jo mazāk spēlētāju, jo vienkāršāk par kaut ko vienoties – pēc šāda principa vadījās lielvaras, pagājušā gadsimta sešdesmito gadu vidū ANO aizbildniecībā sākot sarunas par tā sauktā kodolkluba izveidošanu. All About History uzsver, ka šīs nav bijušas īpaši sarežģītas sarunas, jo visas piecas valstis, kuru rīcībā jau bija kodolieroči, bija ieinteresētas saglabāt savu monopolu. Zināmu aizķeršanos līguma noslēgšanā radīja tas, ka ASV tolaik vēl nebija oficiāli atzinusi Ķīnas Tautas Republiku, kuras līderis Mao Dzeduns kontrolēja valsts kodolarsenālu.
Taču šīs domstarpības izdevās pārvarēt, un 1968. gada 1. jūlijā vienošanās tika parakstīta. Lai tā stātos spēkā, bija nepieciešams, ka to ratificē vismaz trīs kodolvalstis (ASV, PSRS un Apvienotā Karaliste to paveica nekavējoties) un vēl 40 valstu, kas pievienojušās līgumam, faktiski solot nemēģināt tikt pie kodolieročiem. 1970. gada 5. martā līgums stājās spēkā.
DRAUDU APZINĀŠANĀS
Pirmās pie kodolieročiem tika ASV, kas tā arī ir palikusi vienīgā valsts, kas tos izmantojusi reāla kara apstākļos, atgādina History.com. 1945. gada augustā divas kodolbumbas tika nomestas uz Japānas pilsētām Nagasaki un Hirosimu, lai piespiestu Japānas impēriju pēc iespējas ātrāk kapitulēt un atzīt sakāvi Otrajā pasaules karā. 1949. gadā pirmo kodolieroču izmēģinājumu veica PSRS, kas spiegošanas ceļā bija tikusi pie amerikāņu kodolprojekta dokumentācijas. Vēl pēc trim gadiem par kodolvalsti kļuva Apvienotā Karaliste (šajā gadījumā amerikāņi labprātīgi padalījās ar dažiem noslēpumiem), 1960. gadā pirmos kodolieroču izmēģinājumus veica Francija, bet 1964. gadā savas atombumbas bija izstrādājusi arī Ķīna.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. februāra - 6. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!