Pagājušā gadsimta pirmajās desmitgadēs Savienotās Valstis piedzīvoja strauju automašīnu popularitātes pieaugumu, atgādina ASV Nacionālais sabiedriskais radio (NPR). Autoražotāji vēlējās, lai šis process kļūtu vēl ātrāks un aizvien lielāks skaits iedzīvotāju nolemtu iegādāties spēkratus. Taču tam bija kāds būtisks šķērslis – ceļi vai, precīzāk, to trūkums.
Uz autoceļu būvi aicināja (taču tajā tieši neiesaistījās) 1912. gadā uzņēmēja Karla Fišera izveidotā iniciatīvas grupa, kas pēc gada pārtapa Linkolna maģistrāles asociācijā (Lincoln Highway Association jeb LHA), raksta History.com. Līdzekļus tai ziedoja gan autoražotāji, gan citi ar šo nozari saistīti uzņēmēji, un 1913. gada 31. oktobrī bija iespējams baudīt pirmos šī darba augļus. LHA bija izstrādājusi pašu īsāko un vienkāršāk izbraucamo maršrutu no Ņujorkas Taimskvēra līdz Sanfrancisko Linkolna parkam, kas stiepās 3389 jūdžu jeb 5454 kilometru garumā caur 13 štatu teritorijām. Pašvaldības bija ekonomiski ieinteresētas, lai tiktu iekļautas šajā maršrutā, tādēļ daudzviet pēc LHA ierosinājuma tika veikti ceļu remonti un būvēti jauni posmi, kas nākamajos gados regulāri atspoguļojās maršruta pārmaiņās.
Aktīvu darbību LHA turpināja līdz pat XX gadsimta divdesmito gadu nogalei, kad valsts un štatu valdības, aizvien vairāk naudas ieguldot šoseju būvniecībā, izveidoja numurēto starpštatu lielceļu sistēmu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. oktobra - 2. novembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!