Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Kompass smadzenēs

Eksperiments apstiprina hipotēzi, ka arī cilvēku smadzenēs ir neironu kompass, kas ļauj mums pieturēties pie izvēlētā kustības virziena.

Uz brīdi palikuši bez navigācijas sistēmas, modernie cilvēki bieži vien jūtas nepārliecināti par savām spējām orientēties vidē un ar skaudību skatās uz gājputniem, kuri bezrūpīgi atrod ceļu uz siltajām zemēm un atpakaļ. Taču izrādās, ka izmisumam nav jāļaujas pat tad, ja viedtālruņa baterija izlādējusies visnepiemērotākajā brīdī. Mūsu smadzenēs ir "iekšējais neironu kompass", kas palīdz orientēties vidē un doties pareizajā virzienā.

Šis kompass saņem nervu šūnu sūtītos elektriskos impulsus, apstrādā tos un dod rīkojumu smadzenēm, kurā virzienā jādodas. Kad esam noorientējušies vidē, kompass pieskata, lai mēs pieturētos pie izvēlētā virziena, kopīgā pētījumā noskaidrojuši britu un vācu zinātnieki.

VAJADZĪGAJĀ VIRZIENĀ

Birmingemas Universitātes un Minhenes Maksimiliāna un Ludviga universitātes pētnieki kopīgajā paziņojumā raksta: "Mēs raksturotu neironu kompasu kā smadzeņu signālu, kas tiek nosūtīts uz daudziem dažādiem navigācijā iesaistītajiem smadzeņu reģioniem. Signāls šajos smadzeņu reģionos atjaunina informāciju par to, kur mēs atrodamies vidē, un tas palīdz atjaunināt mūsu navigācijas mērķus."

Interesanti, ka signālu par nākamo darbību no kompasa saņemam jau apmēram 50 līdz 100 milisekunžu pirms pašas darbības. Proti, lai arī mums šķiet, ka paši esam izlēmuši pagriezties uz vienu vai otru pusi, patiesībā to licis darīt iekšējais kompass. 

"Kad mēs nogriežamies ap ielas stūri, neironu kompasa smadzeņu signāls informē smadzeņu reģionus, kas palīdz mums noorientēties vidē un atjaunināt virziena informāciju. Piemēram, kā turēties pareizajā virzienā, ejot pa konkrēto ielu," atklājumu izklāsta zinātnieki. Viņi sliecas domāt, ka bez šāda iekšējā kompasa cilvēki pārāk bieži būtu apmulsuši un nespētu izvēlēties pareizo kustības virzienu.

VIENMĒR IESLĒGTS

Britu un vācu pētnieki pie šāda atklājuma nonāca eksperimentā ar 52 dalībniekiem, kuriem bija jāveic dažādi orientēšanās uzdevumi, un to laikā tika ierakstīta smadzeņu aktivitāte. Visos uzdevumos dalībniekiem bija jākustina galva vai dažreiz tikai acis. 

Pētnieki spēja identificēt kompasa precīzi noregulēto virziena signālu tieši pirms fiziskām pārmaiņām galvas virzienā.

"Mēs atklājām, ka kompass ir vienmēr ieslēgts, bet signāli mēdz būt spēcīgāki tieši pirms pārvietošanās. Iespējams, tas ir brīdinājums citiem smadzeņu reģioniem, ka tuvojas virziena maiņa," žurnālā Nature Human Behaviour raksta darba autori.

Pirms šī pētījuma zinātnieki nebija īsti pārliecināti, kā cilvēkiem izdodas orientēties vidē. Aizdomas par iekšējo kompasu bija, jo tāds iepriekš uziets grauzējos un putnos, taču par cilvēkiem šādas pārliecības nebija, jo mēs pasauli vairāk uztveram ar acīm. Tagad gan skaidrs, ka arī cilvēkiem ir sava navigācijas sistēma. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata