Uz brīdi palikuši bez navigācijas sistēmas, modernie cilvēki bieži vien jūtas nepārliecināti par savām spējām orientēties vidē un ar skaudību skatās uz gājputniem, kuri bezrūpīgi atrod ceļu uz siltajām zemēm un atpakaļ. Taču izrādās, ka izmisumam nav jāļaujas pat tad, ja viedtālruņa baterija izlādējusies visnepiemērotākajā brīdī. Mūsu smadzenēs ir "iekšējais neironu kompass", kas palīdz orientēties vidē un doties pareizajā virzienā.
Šis kompass saņem nervu šūnu sūtītos elektriskos impulsus, apstrādā tos un dod rīkojumu smadzenēm, kurā virzienā jādodas. Kad esam noorientējušies vidē, kompass pieskata, lai mēs pieturētos pie izvēlētā virziena, kopīgā pētījumā noskaidrojuši britu un vācu zinātnieki.
VAJADZĪGAJĀ VIRZIENĀ
Birmingemas Universitātes un Minhenes Maksimiliāna un Ludviga universitātes pētnieki kopīgajā paziņojumā raksta: "Mēs raksturotu neironu kompasu kā smadzeņu signālu, kas tiek nosūtīts uz daudziem dažādiem navigācijā iesaistītajiem smadzeņu reģioniem. Signāls šajos smadzeņu reģionos atjaunina informāciju par to, kur mēs atrodamies vidē, un tas palīdz atjaunināt mūsu navigācijas mērķus."
Interesanti, ka signālu par nākamo darbību no kompasa saņemam jau apmēram 50 līdz 100 milisekunžu pirms pašas darbības. Proti, lai arī mums šķiet, ka paši esam izlēmuši pagriezties uz vienu vai otru pusi, patiesībā to licis darīt iekšējais kompass.
"Kad mēs nogriežamies ap ielas stūri, neironu kompasa smadzeņu signāls informē smadzeņu reģionus, kas palīdz mums noorientēties vidē un atjaunināt virziena informāciju. Piemēram, kā turēties pareizajā virzienā, ejot pa konkrēto ielu," atklājumu izklāsta zinātnieki. Viņi sliecas domāt, ka bez šāda iekšējā kompasa cilvēki pārāk bieži būtu apmulsuši un nespētu izvēlēties pareizo kustības virzienu.
VIENMĒR IESLĒGTS
Britu un vācu pētnieki pie šāda atklājuma nonāca eksperimentā ar 52 dalībniekiem, kuriem bija jāveic dažādi orientēšanās uzdevumi, un to laikā tika ierakstīta smadzeņu aktivitāte. Visos uzdevumos dalībniekiem bija jākustina galva vai dažreiz tikai acis.
Pētnieki spēja identificēt kompasa precīzi noregulēto virziena signālu tieši pirms fiziskām pārmaiņām galvas virzienā.
"Mēs atklājām, ka kompass ir vienmēr ieslēgts, bet signāli mēdz būt spēcīgāki tieši pirms pārvietošanās. Iespējams, tas ir brīdinājums citiem smadzeņu reģioniem, ka tuvojas virziena maiņa," žurnālā Nature Human Behaviour raksta darba autori.
Pirms šī pētījuma zinātnieki nebija īsti pārliecināti, kā cilvēkiem izdodas orientēties vidē. Aizdomas par iekšējo kompasu bija, jo tāds iepriekš uziets grauzējos un putnos, taču par cilvēkiem šādas pārliecības nebija, jo mēs pasauli vairāk uztveram ar acīm. Tagad gan skaidrs, ka arī cilvēkiem ir sava navigācijas sistēma.