Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Trešdiena, 6. novembris
Leonards, Leons, Linards, Leo, Leonarda
Jūras krastā jau gadiem stāvošie sagāztie koki liecina, ka jūra krastu grauzusi arī iepriekš

Jūra grauž piekrasti

Lai gan būt šokā par teritoriju zaudēšanu jūrai nav pamata, jo tas ir process, kas vienmēr noticis, un šobrīd erozija nebūt nav pati lielākā, vienlaikus pētnieki atzīst – vairākās vietās Latvijā būtu jādomā par aizsargbūvju veidošanu un krastu stiprināšanu. Visvairāk apdraudētās vietas ir Rīgas līča piekrastē, kur apbūve bijusi neapdomīgāka.

Jūrkalnes stāvkrasts nobrucis 150 metru garumā, Jūrkalne briesmās! Stāvkrasts brūk!, Kurzemei uzbrūk Baltijas jūra – šādi, sensāciju alkstoši ziņu virsraksti ap gadumiju parādījās interneta ziņu portālos. Fotogrāfijas, protams, diezgan iespaidīgas, skats nav pierasts, jo cik gan bieži vairākums no mums brauc apskatīt Jūrkalnes stāvkrastu? Lielai daļai atmiņā ir kāda jauka vasaras diena, saule, rāma jūra, vieglā brīze stāvkrasta malā, plašs un patīkams skats. Bet te pēkšņi putoti viļņi, brūkoši zemes blāķi, jūrā iegāzušies koki! Skats tiešām nelāgs, tomēr gan sociālajos tīklos, gan ziņās saceltā ažiotāža ir patiesi pārspīlēta.

Ģeologi, redzot šādus virsrakstus, smīn. Krasta erozija jau gadu tūkstošiem grauž Latviju gandrīz visā piekrastes garumā, un tikai dažos posmos ir tā saucamie akumulatīvie krasti, kur jūras sanestās smiltis un citas sanesas uzkrājas un sauszeme paplašinās. Latvijas 497 kilometrus garajā piekrastē ir daudzi posmi – kopumā aptuveni 60 kilometru garumā –, kur erozija ir neatgriezeniska, citviet pēc spēcīgiem vējiem krasti pakāpeniski atjaunojas. Līdz nākamajai vētrai.

Krasta erozijas galvenie izraisītāji ir spēcīgi vēji un vētras, kas piekrastē paaugstina ūdens līmeni, saceltie viļņi triecas pret krastu un to brucina. Ir vēl vairāki faktori, bet šis, kas ir viens no galvenajiem, pēdējos gados nav nesis lielus postījumus. Vētru ir bijis maz, un tās ir vājas. Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki secinājuši, ka kopš pagājušā gadsimta pirmās puses krastu erozija Latvijā kļūst straujāka, taču pēdējie aptuveni desmit gadi bijuši samērā mierīgi, bez liela apjoma krasta noskalojumiem. Pēdējie patiešām ievērojamie bija vērojami 2005. gada lielajā janvāra vētrā.

Tomēr, pēc pētnieku aplēsēm, Latvijas teritorija vidēji ik gadu sarūk par 5–10 hektāriem. Pašlaik zināmais krasta noskalošanas rekords bijis 1999. gada decembra sākumā, kad stiprā vētrā uz dienvidiem no Liepājas esošajam Bernātu ragam noskalots krasts 35 metru platumā. Citās erozijas bieži skartajās vietās stiprākajās vētrās parasti nobrūk 10–15 metri krasta. Turklāt tieši Jūrkalne, kas šoreiz sacēla ažiotāžu, ir erozijas visvairāk skarto posmu vidū. Tieši erozija arī ir radījusi stāvkrastu, un tas ir dabisks process, kas turpinās.

Ir vietas, kur jūra apdraud kādus infrastruktūras objektus, dzīvojamās mājas vai vēsturiskus objektus un to var mēģināt mazināt. Piemēram, Jūrkalnē mēģinājumi nostiprināt krastu un "iemūrēt" jūru būtu nesamērīga un varbūt pat mazliet muļķīga rīcība, bet skaidrs, ka Liepājas piekrastē risinājumus meklēt vajag. Tur šogad jūra turpināja pārņemt Karostas fortus, kas ir vēsturiska vērtība, taču vēl sarežģītāka situācija jau pirms daudziem gadiem izveidojusies pie Liepājas attīrīšanas iekārtām, kur krasta noskalošana pastiprinājusies. Tieši vēlme pasargāt kādu krasta daļu izraisa straujākus nobrukumus citā posmā. Tas sen pierādīts pētījumos citur pasaulē, un to ģeologi atklājuši arī Liepājā – Ziemeļu mols, kas sargā vienu krasta posmu, rada straujāku eroziju citā daļā.


Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19.-25. janvāra numurā! Ja ir vēlme žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!

Top komentāri

TrollisJT
T
Jūra grauž piekrasti... cilvēki jūras krastā būvē kuģus. Ja jūra nograuzīs zemi apakš kuģa, nekas, peldam! Jā, bet kāpēc visi ir tik satraukti?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata