Dzīvojam jūras krastā, un zveja izsenis Latvijā bijusi piekrastes iedzīvotāju ienākumu avots, zivis – neatņemama uztura sastāvdaļa, bet makšķerē - šana iekšzemes ūdeņos joprojām ir popu - lārs vaļasprieks. Tirdzniecībā lielāko īpatsvaru veido jūras un migrējošās zivis, taču pēdējos 50 gados piesārņojuma dēļ Baltijas jūrā bioloģiskā daudzveidība ir samazinājusies teju par divām trešdaļām jeb 68 procentiem. Tas nozīmē, ka arī zivju ir mazāk, bet atsevišķas to sugas ir uz izzušanas robežas.
Vides faktori ir saistīti ar cilvēku dzīvesveidu un ietekmē cits citu, tāpēc aktuāls ir jautājums, ko varam darīt, lai jūru izglābtu, un kuras zivis varam droši ēst, bet kuras labāk neaiztikt – rūpējoties gan par vidi, gan savu veselību?
VISPIESĀRŅOTĀKĀ JŪRA
Baudot atpūtu pludmalē, šķiet, ka apkār - tējā vide ir diezgan tīra, tādēļ pirmajā brīdī zināmu izbrīnu var radīt vides ekspertu atzinums, ka Baltijas jūra ir vispiesārņotākā jūra pasaulē. Protams, neiztikt bez kādas nebūt drazas, ko izskalojusi jūra vai atstājuši vieglprātīgi atpūtnieki, taču lielus atkritumu kalnus vismaz Latvijas teritorijā parasti it kā nemana…
Pasaules Dabas fonda (PDF) Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena skaidro, ka Baltijas jūrai raksturīgs nevis plastmasas un atkritumu piesārņojums, kas gan arī ir problēma, bet lielākais apdraudējums ir tieši ķīmis - kais piesārņojums. Tā izcelsmes avoti ir dažādi, taču noteikti ar cilvēka darbību saistīti, un nozīmīgākā ietekme jeb ap 60 procentiem te ir lauksaimniecības notek - ūdeņiem. Šis piesārņojums, kuru veido kūtsmēslos un konvencionālajā lauk - saimniecībā plaši izmantotajā mēslojumā esošais fosfors un slāpeklis, jūrā nonāk gan caur gruntsūdeņiem, gan virszemes ūdeņiem un veicina gan saldūdenstilpju, gan jūras aizaugšanu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. aprīļa - 4. maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!