Izredzētā Baltija

To, ka deviņdesmito gadu sākumā notikusī pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijai bija garīgi nozīmīga un deva iedrošinājumu risināt tobrīd grūto un nedrošo situāciju pēc neatkarības atgūšanas, noliegs vien retais. Ir pagājis ceturtdaļgadsimts. Šoruden, kad Latvija, Lietuva un Igaunija svin simtgadi, Baltijā atkal viesosies Romas pāvests.

Nav gluži tā, ka pāvests atsaucas visiem ielūgumiem, – gaidītāju saraksts ir patiešām garš. Arī Latvija ielūgumu Romas pāvestam izteica pirms vairākiem gadiem. Tāpēc, runājot Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča vārdiem, esam izredzētie.
 

Romantisma pārņemti

Noskūpstot latviešu zemi – salijušu lidlauka asfaltu – uzreiz pēc nokāpšanas no lidmašīnas trapa, savu vizīti Latvijā pirms divdesmit pieciem gadiem sāka pāvests Svētais Jānis Pāvils II. Viņš bija pirmais Romas pāvests, kas apmeklējis mūsu zemi. Arī toreiz vizīte – līdzīgi kā šogad septembrī gaidāmā pāvesta Franciska viesošanās – norisinājās visās trīs Baltijas valstīs. Tolaik Latvijā gan bija pavisam cits politiskais fons – vēl atmiņā esošais atmodas laiks un svešas valsts armija tikko atgūtajā brīvajā valstī. Kopīgais – vēlēšanu tuvums. Toreiz tās bija tikko notikušas, tagad – vēl būs priekšā.

"Mēs visi bijām ļoti labestīgi cits pret citu, saviļņoti, romantiski noskaņoti, un tādā jūtoņā mēs arī gaidījām pāvesta vizīti, jo tad, kad šeit pāvests ieradās, ielas taču bija pārpildītas ar cilvēku pūļiem! Blakus latvietim stāvēja krievs un citu tautību cilvēki, pareizticīgie, luterāņi un katoļi. Tas bija viens vesels kopums," daloties atmiņās, saka bijusī diplomāte un Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Vatikānā Aija Odiņa.

Pāvestam bijusi saprotama mūsu vēsturiskā situācija, jo viņa paša saknes ir saistītas ar Poliju, un viņš priecājies, ka Latvija atkal ir brīva. Savukārt Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis SestDienai uzsver, ka Baltijas apmeklējums tolaik bija "personīga pāvesta iniciatīva un pastorālā stratēģija".

"Neviens nenoliegs viņa ieguldījumu austrumu mūra sabrukšanā un šīs padomju iekārtas satricināšanā," norāda priesteris un piebilst, ka daudziem pāvesta vizīte bija pagrieziena punkts dzīvē.

Vatikāns bija viens no pirmajiem, kas atzina Latvijas Republiku 1918. gadā un nekad nav atzinis Latvijas okupāciju.

Odiņa stāsta, ka par pāvesta vizīti vēlāk saņemti daudzi atzinības vārdi, un pēc tās drīz vien sekoja arī Latvijas prezidenta atbildes vizīte Vatikānā. Abas bija pirmās un vēsturiski nozīmīgas vizītes abu valstu attiecībās.

Kardināls Jānis Pujats, atminoties vēsturisko vizīti, raidījumam Vertikāle minējis, ka pirmo reizi ar tolaik vēl tikai nākamo pāvestu viņš ticies jau 1975. gadā Romā, gaidot audienci pie toreizējā pāvesta Pāvila VI. Tolaik kardināls iznācis no pāvesta apartamentiem un garīdznieku delegācijai jautājis, vai Baltijas ļaudis vēl cer, ka viņi dzīvos neatkarīgā valstī.

"Mēs palikām atbildi parādā, jo tajā laikā Padomju Savienība bija tik stipra, ka mums nebija pat domas, ka mēs varētu kaut ko izdarīt pret tādu pārspēku. Bet viņš jau tad domāja par šīm lietām."