Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Brūk olimpiskie ideāli

Skandāls un nopietna starptautiska izmeklēšana par pārkāpumiem Soču olimpiskajās spēlēs rezultējusies nu jau ar vairāk kā diskvalificētiem Krievijas atlētiem. Lielvalsts gan joprojām noliedz valsts atbalstītas dopinga programmas pastāvēšanu. Savukārt Latvija cer uz medaļu pārdali, kas nozīmētu arī pirmos ziemas olimpisko spēļu čempionus neatkarīgās Latvijas vēsturē.

Par aizliegtu vielu lietošanas izplatību Krievijā liecina vien tas, ka šīs valsts sportistiem par dopinga pārkāpumiem līdz šim atsavinātas 48 olimpisko spēļu medaļas, kas ir četras reizes vairāk nekā tās tuvākajai sekotājai Baltkrievijai. Tik vērienīga valsts līmenī organizēta krāpniecība šokējusi visu sporta sabiedrību. Plašāka uzmanība tai pirmo reizi tika pievērsta pirms trim gadiem, kad Vācijas televīzijas kanāls ARD ziņoja par valsts atbalstītu dopinga programmu un sistemātisku sportā aizliegtu vielu lietošanu Krievijā, salīdzinot to ar savulaik Austrumvācijā desmitiem gadu garumā piekopto politiku, kur ar aizliegtiem līdzekļiem tika palīdzēts gūt starptautiska līmeņa panākumus vieglatlētikā. Dokumentālā raidījumā tika apgalvots, ka aizliegtas vielas lietojot 99 procenti Krievijas vieglatlētu. Protams, šīs valsts Vieglatlētikas federācijas toreizējais prezidents Valentīns Balahinčevs apgalvojumus nodēvēja par apmelojumiem un pieprasīja tiesvedību.

Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA) uz to reaģēja, izveidojot neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, un gadu vēlāk, ņemot vērā tās iegūtos pierādījumus un ziņojumus, diskvalificēja Krieviju no vieglatlētikas sacensībām. Aizdomās par korupciju tika apsūdzēts bijušais Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas prezidents Lamīns Diaks, kurš esot pieņēmis vairāk nekā 800 tūkstošus eiro par krievu sportistu pozitīvu dopinga analīžu slēpšanu. Izmeklēšanā iesaistījās arī Interpols jeb Starptautiskā Kriminālpolicijas organizācija. Krievijas Antidopinga aģentūras izpilddirektors Ņikita Kamajevs atklājumus nodēvēja par politizētiem, bet Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka dopinga lietošana ir problēma Krievijas sportā, tomēr kategoriski noliedza valsts atbalstītas programmas un sistēmas pastāvēšanu. Krievijas Vieglatlētikas federācija pieņēma diskvalifikāciju un solīja aktīvi iesaistīties kārtības atjaunošanā.

Neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītāja Maklārena ziņojumā teikts, ka vairāki desmiti Krievijas sportistu Soču olimpisko spēļu laikā un pirms tām tik tiešām lietojuši Rodčenkova izgudrotu aizliegto vielu maisījumu, kas ticis dēvēts par Djušena kokteili, bet viņu nodotās analīzes pēcāk samainītas pret iepriekš nodotiem tīriem paraugiem. Pēc ziņojuma uzklausīšanas WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) un Maskavas Antidopinga laboratorijas darbību.

Neatveramo var atvērt

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Disciplinārā komiteja WADA komisijas ziņojumus pieņēmusi par ticamiem, turklāt ekspertu pārbaudes apliecinājušas, ka par neatveramām uzskatītās dopinga analīžu paraugu pudelītes tik tiešām esot iespējams atvērt, tās nesabojājot. Lozannas Universitātes kriminoloģijas eksperts Kristofs Šampods apgalvojis, ka viņš ar palīgiem mēnešiem ilgo pārbaužu laikā teicami iemācījies, kā atvērt trauciņus, neatstājot par to liecinošus skrāpējumus. SOK komisija paziņojusi, ka Krievija trauciņu atvēršanu izmēģinājusi jau 2013. gada universiādes laikā Kazaņā, lai pirms gadu vēlāk paredzētajām ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos savu uzdevumu paveiktu nevainojami.

Šie atklājumi vēl vairāk apstiprinājuši aizdomas par krāpšanos pēc tam, kad vairāku Krievijas atlētu analīzēs tika fiksēta aizdomīgi liela sāls koncentrācija, kas norādījusi uz aizliegtu vielu pēdu slēpšanu. SOK disciplinārā komisija Denisa Osvalda vadībā guvusi "vairāk nekā pienācīgu pārliecību", ka Sočos īstenota Maklārena ziņojumā norādītā dopinga analīžu paraugu aizstāšana. "Tas ir viens no vissmagākajiem triecieniem olimpisko spēļu reputācijai un integritātei. Dalība šādā sazvērestībā nepārkāpj tikai SOK antidopinga noteikumus. Tā ir fundamentāli nepareiza rīcība, kas tieši ietekmē olimpisko spēļu pamatvērtības," uzsvēris Osvalds.

Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

reptilis
r
...sen jau ir sabrukuši...
olimpiskais ideālists
o
Ideāli ir iespējami tad, kad sacensības notiek starp ''pašiem''. Vai vismaz ''savējiem''. Grieķi, kaut gan reizēm pat karoja cits pret citu, laikam nebija ieinteresēti nevajadzīgos konfliktos ar kaimiņiem no blakus pilsētas, tādiem pašiem grieķiem, un tāpat varēja būt 19. gadsimtā. Tā ir arī šodien starp civilizētām valstīm. Mums gribētos, lai mūsu sportists būtu labākais, bet mēs īpaši nepārdzīvosim, ja tā nebūs - neesam jau karu zaudējuši. Problēma radās reizē ar totalitārām valstīm - PSRS, trešo reihu, Putina Krieviju - UZVARA PAR KATRU CENU, PAT KRĀPJOTIES.
melnais humors
m
Divas lietas. 1) kad Kubertēns atjaunoja Olimpiskās spēles, tika sagrozīta seno spēļu galvenā ideja: modernajā spēlēs sacenšas nevis sportisti, bet gan valstis, to ekonomikas un dopingu laboratorijas. 2) Ir jāizbeidz šī te ākstīšanās ar atļautajiem un neatļautajiem dopingiem. Vajag atļaut visus dopingus: lai sportisti lieto ko, cik un kā vien vēlas, BET uzstādītais rezultāts vai rekords jāieskaita ne agrāk kā gadu vai divus pēc sacensībām pie nosacījuma, ka sportists nav nomiris, ir pie labas veselības un nav mentāki un fiziski pārvērties par graustu. Un visas probēmas atrisinātos pašas no sevis.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Un balvu saņem...

Spēlmaņu nakts kaislības reizi gadā uzsit augstāko vilni – pagājušās sezonas laureātu vārdus atklās sestdien Valmieras teātrī.

Pēda nācijas pašapziņai

Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss (42) pēc valsts svētkiem aicina mazāk koncentrēties uz to, cik zaļa zāle ir aiz sētas, un vairāk rūpēties pašiem par savu vidi. Gan ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata