Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Rīgu turpinās sālīt

Sestdiena iepazīstas ar pieredzi cīņā pret apledojušām ielām tuvāko valstu galvaspilsētās. Kaimiņos ielas gan kaisa ar sāli, gan apsilda ar elektrību.Sabojāti zābaki, brūces četrkājaino ķepās, sarūsējuši auto, apkaltuši koki, "sairis" asfalts un sašķelti vecpilsētas mūri. Tāda ir "cena" par daudzajām sāls tonnām, kas ik gadu, cīnoties pret slidenajām Rīgas ielām, tiek izkaisītas pilsētā.

Alternatīvas kodīgajam pretslīdes materiālam pastāv, taču Rīgas dome izmēģināt tās neplāno. Par ielu tīrību atbildīgais pašvaldības Satiksmes departaments iebilst, ka pilnībā nekaitīgas sniega un ledus apkarošanas metodes pasaulē vēl neesot izgudrotas, turklāt arī ārzemēs lielākoties kaisot sāli. Aptaujājot ģeogrāfiski tuvākās Eiropas pašvaldības, Sestdienai nācās secināt, ka sāls patiesi nav arhaisks, tikai Rīgā saglabājies pretslīdes materiāls. Tiesa, ir arī izņēmumi. Piemēram, aptuveni 300 kilometru attālās Tallinas ietves jau kopš 2002.gada klāj Somijā iepirktas granīta šķembas. Rīgas domes Satiksmes departaments pret granīta sīkšķembu izmēģināšanu ir kategoriski noliedzošs. "Rīgai sīkšķembas nav pielietojamas," norāda departamenta pārstāve Ilze Dišlere. Tas nozīmē, ka pilsētniekiem ar sāls negatīvajām pusēm būs jāsamierinās arī turpmāk. Kā galveno šķērsli sīkšķembu izmantošanai Dišlere min Rīgas slēgtā tipa pilsētas kanalizācijas sistēmu, ko tās pilnībā aizdambētu. Savukārt sistēmas pārbūve izmaksātu "neskaitāmus miljonus". "Sīkšķembas mazina slīdamību, bet sniegu nekausē. Kaisītāju darba cikls ir līdz 10 reizēm īsāks, nekā kaisot sāli, tātad palielinās transporta izmaksas un kaisīšanas darbu veikšanas laiks. Vēl negatīva iezīme sīkšķembām ir tā, ka granīts ir mikroskopisko kvarca putekļu emitents un tas rada neatgriezeniskas sekas veselībai," mīnusus turpina uzskaitīt departamenta pārstāve. Tāpat viņa norāda, ka arī pašu sīkšķembu iepirkšana Latvijā būtu "nesamērīgi dārga", jo tās nāktos ievest no Skandināvijas vai Polijas.

Norvēģi un somi ietves apsilda

Par sīkšķembu izmaksām Sestdiena interesējās salīdzinoši netālajā Tallinas pašvaldībā, kas sāli uz ietvēm nekaisa jau divpadsmit gadus. Taču uz pilsētas ielām šo pretslīdes materiālu izmanto joprojām. Kāda ir Somijā iepirkto sīkšķembu cena, Tallinas domes pārstāvis Tarmo Sulgs nevarēja precizēt, jo par ielu tīrīšanu pašvaldība maksā kā par pakalpojumu kopumā. Ziemā tas izmaksā aptuveni 1 250 000 eiro mēnesī. Piemēram, Rīgā ielu uzturēšana kopumā decembrī izmaksāja aptuveni 1 100 000 eiro, taču jāņem vērā arī fakts, ka Tallina ir aptuveni divas reizes mazāka.

No sešām aptaujātajām Rīgai ģeogrāfiski tuvākajām galvaspilsētām no sāls kaisīšanas uz ietvēm pilnībā ir atteikusies tikai Tallina, kā arī daļēji — Oslo un Helsinki. Proti, Oslo uz pilsētas centrālajām ielām un ietvēm tiek kaisīts sāls, taču ārpus pilsētas centra izmanto sīkšķembas. Savukārt ietves gar pilsētas centrālo ielu Kārļa Johana gatvi un galveno iepirkšanās ielu tiek apsildītas. Kopumā Oslo apsilda ietves aptuveni septiņu astoņu kilometru garumā, ko galvenokārt apmaksā ēku un veikalu īpašnieki.

Helsinkos uz brauktuvēm kaisa sāli. Ietvju tīrīšana pilsētas centrā līdzīgi kā Rīgā ir ēku īpašnieku pārziņā. Savukārt ārpus centra par tām rūpējas pašvaldība, kas ietves kaisa tikai ar sīkšķembām. Tāpat šo materiālu izmanto arī uz veloceliņiem, ar ko riteņbraucēji ne vienmēr ir apmierināti, Sestdienai atzīst Helsinku pašvaldības pārstāve Kaisa Komulainena. Velobraucēji sūdzoties par pārplēstām riepām un to, ka pavasarī ar smalkajiem akmentiņiem noklātās ielas viņiem kļūstot slidenas. Uz veloceliņiem pašvaldība mēģinājusi kaisīt arī sāli. Taču tas bijis pārāk laikietilpīgi, jo celiņi pirms tam ir pilnībā jānotīra. Tādēļ pašvaldība palika pie sīkšķembam, kuras darbojas efektīvi arī uz nelielas sniega kārtas. Tāpat Helsinku centrā gājēju zonās, kā arī dažviet priekšpilsētā ietves tiek apsildītas gan ar elektrību, gan siltu ūdeni. Šādā veidā sniegu un ledu nokausē arī no dažiem pilsētas skvēriem un kāpnēm.
Viļņa un Stokholma pret ielu apledojumu cīnās ar sāls un smilšu maisījumu. Savukārt Kopenhāgena izmanto tikai sāli. Kā galveno sāls priekšrocību aptaujātās pašvaldības min zemo cenu, savukārt būtiskākais mīnuss ir negatīvā ietekme uz pilsētas augiem.

Visu rakstu par sāls kaisīšanas alternatīvām lasiet 30. janvāra žurnālā Sestdiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata