Tradicionāli nožogojumu būvniecība uz valstu robežām tiek pamatota ar kontrabandu, kā arī esošajām vai potenciālajām migrantu plūsmām, uzskatot sienas un žogus par šķērsli to ceļā, kas rada iespēju šīs plūsmas ierobežot un kontrolēt. Tieši nelegālo migrantu dēļ robežsienu būvniecība pēdējā apmēram pusotrā desmitgadē kļuvusi tik izplatīta, ka jaunu nožogojumu vai to būvniecības plānu parādīšanās vairs nevienu nepārsteidz un neizbrīna. Šādas sienas patlaban ir ap 60 pasaules valstīs.
Plaši zināma ir siena uz ASV un Meksikas robežas, kuras atpazīstamību veicināja ar to saistītie politiskie skandāli, republikāņiem un iepriekšējam ASV prezidentam Donaldam Trampam aktīvi atbalstot sienas būvniecību un pilnveidošanu, bet demokrātiem – tikpat aktīvi vēršoties pret nožogojumu. Tāpat robežsienas vai nožogojumi ir sabūvēti uz Grieķijas un Turcijas, Bulgārijas un Turcijas, Ungārijas un Serbijas, kā arī Austrijas un Slovēnijas robežām. Tagad tiek būvētas vai pilnveidotas sienas arī uz Eiropas valstu, tajā skaitā Baltijas, un Krievijas un Baltkrievijas robežām. Kā jau minēts, oficiāli visu šo sienu būvniecība tiek pamatota ar cīņu pret nelegālo migrāciju un migrantu plūsmu regulēšanu. Tomēr, ja uz tām palūkojas gan senas, gan samērā nesenas vēstures griezumā, viegli var secināt, ka šādu sienu būvniecībai līdztekus migrantu plūsmu ierobežošanai mēdz būt arī citi mērķi.
ĶĪNA UN ROMA
Sienu būvniecība uz valstu robežām ir nekas cits kā aizmirsta vai tālākā plauktā nolikta vēsturiskā pieredze. Pirmā šāda siena, kas nāk prātā gandrīz ikvienam, protams, ir Lielais Ķīnas mūris, kura būvniecība sākās jau III gadsimtā p. m. ē. un turpinājās daudzu paaudžu garumā un virknes imperatoru valdīšanas laikā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22.-28. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!