Meksika noasiņo

Milzīgās problēmas saknes meklējamas aptuveni divdesmit gadu senā pagātnē, bet daudzi bez minstināšanās norāda uz galvenajiem faktoriem, kas pašlaik veicina plašo vardarbības epidēmiju Meksikā, – amatpersonu korupcija, vāja centrālā valdība un šaujamieroču masveidīgā ieplūšana no ASV. Pieaugot Meksikas sabiedrības neuzticībai valsts institūcijām, atsevišķās vietās iedzīvotāji ir pārņēmuši varas grožus, lai atjaunotu kārtību un drošību ielās.

Patiesais skaits lielāks

Līdz šim 2011. gads bijis asiņainākais Meksikā kopš 1997. gada, kad valdība sāka publicēt datus par pastrādātajām slepkavībām. Pirms septiņiem gadiem šajā milzīgajā valstī reģistrēja vairāk nekā 22 tūkstošus slepkavību, bet mediji ziemeļu pierobežas pilsētu Huaresu pasludināja par pasaules nāvējošāko pilsētu, jo no turienes gandrīz ik dienu pienāca ziņas par kārtējiem narkokarteļu savstarpējo cīņu upuriem, kuru sakropļotie ķermeņi bija atstāti pamanāmās vietās par biedinājumu citiem. (Šis bēdīgi slavenais gads iedvesmoja Holivudu uzņemt vairākas mākslas filmas, piemēram, Denī Vilnēva režisēto trilleri Sicario, kas vēsta par amerikāņu drošības dienestu tiesiski un morāli diskutablajām metodēm cīņā pret meksikāņu narkokarteļiem.)

2017. gadā Meksikā tika reģistrētas 25 339 slepkavības, kurās dzīvību zaudēja 29 168 cilvēki, liecina varasiestāžu nesen publicētie dati. Pērn uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju slepkavību skaits sasniedza 20,51, raksta portāls Business Insider. Tas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2016. gadu, kad Meksikā bija reģistrētas 16,8 slepkavības uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Jau pieminētajā 2011. gadā uz katriem 100 tūkstošiem meksikāņu tika pastrādātas 19,37 slepkavības.

Drošības analītiķis un bijušais izlūkošanas aģentūras CISEN darbinieks Alehandro Hope lēš, ka pagājušajā gadā patiesais slepkavību skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju bija tuvu 24. Vēl viņš atgādina, ka Meksikas valdība savulaik pieķerta manipulējam ar slepkavību statistiku. "Ir ļoti iespējams, ka patiesais kopējais slepkavību skaits ir aptuveni 32 tūkstoši," sabiedriskās drošības sargsuņa Causa en Comun direktors Hosē Antonio Polo minēja amerikāņu raidsabiedrībai National Public Radio. "Tāpēc sliktā ziņa nav tā, ka pašreizējais slepkavību skaits ir visu laiku lielākais, jo tas, visticamāk, būs vēl lielāks."

Pērn Meksikā nogalināti arī seši žurnālisti, vēsta bezpeļņas organizācija Committee to Protect Journalists, kas iestājas par preses brīvību pasaulē. Organizācija uzskata, ka mediju pārstāvji nogalināti, atriebjoties par viņu profesionālo darbību. Šajā ziņā Meksika atpalika tikai no divām militāru konfliktu plosītām valstīm – Sīrijas, kur pērn noslaktēja septiņus reportierus, un Irākas, kur krita astoņi žurnālisti. Starptautiskā vārda brīvības organizācija Reporters Without Borders, kas Meksiku ir nodēvējusi par medijiem nāvējošāko valsti Rietumu puslodē, apgalvo, ka Latīņamerikas valstī pērn nogalināti vēl seši žurnālisti.

Viņu slepkavību motīvi ir neskaidri, bet arī šie reportieri ir ziņojuši par amatpersonu korupciju un karteļu noziegumiem. Vairākumu no 12 meksikāņu žurnālistiem nogalināja sabiedriskās vietās, dažus – gaišā dienas laikā un viņu bērnu klātbūtnē. Tikai divos gadījumos iespējamos slepkavas notvēra.

"Žurnālistu slepkavas joprojām atrodas brīvībā, tāpēc meksikāņu žurnālistu medību sezona turpinās," ironizē Committee to Protect Journalists pārstāve Kortnija Radša. "Meksikāņu žurnālisti apgalvo, ka viņi nodarbojas ar pašcenzūru, ka viņiem ir jāpamet mājas un jādodas trimdā un ka žurnālistu darba apstākļi Meksikā kļūst arvien bīstamāki." Kopš 1992. gada Meksikā nogalināti jau vairāk nekā 40 mediju pārstāvji.

Kopš 2006. gada, kad toreizējais Valsts prezidents Felipe Kalderons pasludināja karu pret narkotikām, Meksikā bez pēdām ir pazuduši vismaz 34 tūkstoši cilvēku. Pazudušo personu nacionālais datu reģistrs aplēsis, ka laikā no augusta līdz oktobrim Meksikā ik pēc deviņdesmit minūtēm pazuda kāds cilvēks. Nereti iedzīvotāju pazušanā vainojamas narkobandas un korumpēti likumsargi vai abi kopā.

Karteļu fragmentācija

Kopš 2014. gada, kad tika notverts Sinaloa karteļa bēdīgi slavenais boss Hoakims Gusmans, slepkavību skaits Meksikā ir pieaudzis par 58,2%, vēsta interneta vietne Animal Politico. 28 no 32 Meksikas štatiem 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga kopējais slepkavību upuru skaits, bet 26 štatos reģistrēts slepkavību skaita kāpums.

Noziedzību pētošās organizācijas Semaforo Delictivo un Lantia Consultores aprēķinājušas, ka uz narkokarteļu sirdsapziņas ir 18 898 jeb 75% no pērn Meksikā reģistrētajām slepkavībām. Noziedzības sērga ieperinājusies ne tikai narkokarteļu tradicionālajās sadursmju teritorijās, bet arī štatos, kas agrāk tika uzskatīti par drošiem. Nevalstiskā organizācija Mexico Unido Contra la Delincuencia savā pētījumā noskaidrojusi, ka pēdējo desmit gadu laikā Meksikā organizētās noziedzības grupējumu skaits no sešiem pieaudzis līdz vairāk nekā 400.