Par Japānas mijiedarbību ar citām kultūrām, vietas meklējumiem mūsdienu pasaulē, latviešu valodā dziedošo japāņu kori SestDienai stāsta japanologs, tulks, gids un Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors Uģis Nastevičs neilgi pirms savas kārtējās došanās uz šo tālo valsti. Tur doktorantūras viesstudiju ietvaros viņš pētīs līdzības latviešu un japāņu dievestību rituālos.
Japāna ir zināma kā civilizācija ar ļoti savdabīgu un unikālu kultūru. Cik lielā mērā tā tiešām ir pašas Japānas kultūra, un cik liela ir citu ietekme?
Šeit ir uzskates līdzeklis – Japānā populārs motivators daruma. Tā ir lellīte, ko var iegādāties tempļos, un tai ir tukšas, neiekrāsotas acis. Darumu saņēmis, cilvēks izvirza sev kādu mērķi, ko vēlas sasniegt gada laikā. Ar tušu iezīmē vienu aci un noliek telpā, kur bieži uzturas, lai daruma viņu vērotu. Kad iecere ir sasniegta, tad iekrāso arī otru darumas aci. Katru gadu veco lellīti aiznes atpakaļ uz templi, nomaina pret jaunu, un tā visu laiku dzīvojamā telpā atrodas kā motivators, kas mudina īstenot savas ieceres. Lai arī budisms Japānā ienācis caur Ķīnu un Koreju, darumas tradīcija izveidojusies tieši Japānā un ir piemērs tam, kā aizjūru reliģiju prakses šīs valsts vidē transformējas, kļūstot par Japānas kultūrai raksturīgām izpausmēm.
Cits šāds kultūru mijiedarbības piemērs ir sampō – ar garo ō. Tas ir koka paliktnis, kas sastāv no divām daļām – paplātes un četrstūrainas pamatnes, kurai trīs pusēs ir atveres. Uz sampō novieto ziedojumus dievībām, un tie ir plaši izplatīti japāņu tradicionālajā reliģijā šintō, kas pastāvējusi ilgi pirms budisma ienākšanas. Tā skaldne, kurā atveres nav, ir pavērsta pret dievību, bet pārējās – pret cilvēkiem. Vēlāk šos podestus sāka izmantot arī budistu tempļos, un tas ir piemērs tam, kā Japānā blakus pastāv šintō un budisms – divas reliģijas, kas papildina viena otru, apliecinot kultūru mijiedarbību.
Ja raugās uz statistikas rādītājiem, redzams, ka Japānā jau vairāk nekā divus gadu desmitus ilgst ekonomiskā stagnācija, tiek runāts par zudušajām desmitgadēm. Kā cilvēki sadzīvo ar šo faktu?
Es neteiktu, ka šie statistikas dati tik ievērojami ietekmē cilvēku dzīvi vai ir jūtami viņu ikdienā, jo kopējais labklājības līmenis saglabājas pietiekami augsts. Vienlaikus jāatgādina, ka galvenais iemesls, kālab valsts pēc Otrā pasaules kara piedzīvoja ievērojamu ekonomisko uzplaukumu, bija tieši tas, ka japāņu mentalitātē būtiska ir sadarbība un savstarpēja saskaņa sabiedrībā. Harmonija kā augstākais pašmērķis pāri visam, kur iekšējās, savtīgās intereses tiek pakārtotas kopējam labumam. Rietumu individuālisma ienākšana, arī politiski lēmumi attīstību ir piebremzējuši, radot atsevišķas negācijas sabiedrībā. Grūti teikt, kā procesi attīstīsies tālāk, tomēr šobrīd ir redzama tendence, ka Japāna cenšas rast sev domubiedrus un sabiedrotos visā pasaulē, meklējot ārvalstu labās prakses piemērus un funkcionējošus risinājumus, kas sekmētu valsts turpmāko attīstību. Var teikt, ka pašlaik rit jauna Japānas atvēršanās, apgūstot aizjūru inovācijas un noderīgu pieredzi. Ir skaidrs, ka tie risinājumi, kas bija veiksmīgi XX gadsimta beigās, vairs nedarbojas, un tiek meklēti jauni ceļi.
Šī iemesla dēļ arī uz Latviju samērā bieži brauc dažādu Japānas uzņēmumu delegācijas, kas tiekas ar mūsu uzņēmējiem un cilvēkiem, kuri ir pierādījuši savu kompetenci dažādās jomās. Japānā šo pieredzi pārņem arī no mums.
Kas Latvijā ir tas, kas izraisa lielāko interesi Japānā?
Viena no mūsu eksporta precēm ir, piemēram, Latvijas finiera produkcija. Viņus interesē mūsu pieredze mežrūpniecībā, mežsaimniecībā, mūsu izstrādājumi tiek izmantoti arī tādā nozarē kā kuģu būve un pat Japānas kosmosa apguves programmā. Pirmajā brīdī tas izklausās visai pārsteidzoši, bet saplāk-snis ir viegls, elastīgs un izturīgs materiāls, kam praktiskie japāņi ir atraduši arī šādu lietojumu. Tāpat pastāv liela interese par mūsu informācijas tehnoloģiju risinājumiem. Piemēram, Japānā aktīvi darbojas Latvijas interneta diagnostikas uzņēmums Zabbix. Kopējais japāņu interešu loks ir gana plašs – no informācijas tehnoloģijām līdz ekoloģiskiem produktiem.
Interese par Latviju gadu no gada aug, jo, gluži tāpat kā mums eksotiska šķiet Japāna un japāņu kultūra, japāņiem eksotiska un interesi rosinoša šķiet Latvija un latviešu kultūra.
Savukārt, ja runājam par sadarbību kultūras jomā, interesants ir fakts, ka Japānā katru gadu notiek latviešu dziesmu svētki, kuros dzied tikai japāņi. Šos svētkus aizsāka Latviešu mūzikas asociācijas Japānā koris Gaisma, laika gaitā piepulcinot arī citus japāņu korus. Piemēram, vienam no koriem nosaukums ir Bumbieri. Gaisma kā Japānas pārstāvji pagājušajā gadā jau otro reizi piedalījās Dziesmu un deju svētkos Latvijā. Lielākā daļa pieaicināto koru dzied dziesmas dažādās valodās, bet šo konkrēto latviešu Dziesmu svētku gadījumā viņi dzied latviski. Latvijas vēstniecība Tokijā rīko latviešu valodas runas konkursu, kur balvā ir aviobiļete uz Latviju un atpakaļ. Darbojas arī latviešu valodas kursi – šobrīd tos vada Ajumi Kurosava, kura vairākus gadus dzīvojusi Latvijā, ir ļoti zinoša par latviešu kultūru un sarakstījusi vairākas grāmatas par Latviju.
Visu sarunu ar Uģi Nasteviču lasiet žurnāla SestDiena 25.-31. janvāra numurā!Ja ir vēlme žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!