Kā norādīts pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā, kas tika apstiprināta ar 472 balsīm, 19 parlamentāriešiem balsojot pret un 33 deputātiem – atturoties, Krievijas spēku pastrādātās zvērības Bučā, Irpiņā un daudzās citās Ukrainas pilsētās liecina par Krievijas brutalitāti, tādēļ ļoti svarīga ir koordinēta starptautiska rīcība, lai vainīgos sauktu pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Rezolūcijā teikts, ka precīzs īpašā tribunāla sastāvs un darbības metodes vēl jānosaka, tomēr tam ir jāpiešķir tiesības izmeklēt ne tikai Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Krievijas politiskās un militārās vadības, bet arī Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko un viņam pietuvināto personu darbību. Tāpat uzsvērts, ka šī tribunāla izveide skaidri signalizētu Krievijas un starptautiskajai sabiedrībai, ka lielvalsts līderus var notiesāt par agresijas noziegumu Ukrainā, kā arī par to, ka Krievijai Putina vadībā vairs nebūs iespējams atgriezties pie ierastās lietu kārtības attiecībās ar Rietumiem.
Pausts arī viedoklis, ka tribunāla izveide aizpildīs vakuumu starptautiskajās krimināltiesībās un palīdzēs Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanai, jo pašlaik tai nav jurisdikcijas attiecībā uz agresijas noziegumiem pret Ukrainu.
NIRNBERGA UN TOKIJA
Minētā rezolūcija nav pirmais šāda veida dokuments, kas pieņemts EP. Rezolūcija ar līdzīgu saturu tika apstiprināta arī pagājušā gada maijā, bet pērn novembrī EP pasludināja Krieviju par teroristisku valsti. Tāpat maldinošam nevajadzētu būt arī faktam, ka minētajiem dokumentiem ir tikai rekomendējošs raksturs.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. janvāra - 2. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!