Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijā plašu rezonansi izraisījusi opozicionārā interneta izdevuma Meduza pētnieciskā žurnālista Ivana Golunova īslaicīgā apcietināšana. Viņu centās vainot liela apmēra narkotiku tirdzniecības mēģinājumā, par ko draudēja 10–20 gadu ilgs cietumsods. Golunova aresta izraisītā ažiotāža aizēnoja pat Sanktpēterburgas Starptautisko ekonomikas forumu, kurā tajā pašā laikā ar svarīgām runām uzstājās Krievijas un Ķīnas līderi.
Reakcija uz notikušo gan mediju, gan ekspertu vidū ir dažāda, taču pagaidām šķiet, ka Golunova arests novedīs nevis pie kādām pārmaiņām saistībā ar vārda brīvību, kā tas varētu likties pirmajā brīdī, bet gan pie daudz stingrākas kontroles pār narkotiku apkarošanu Krievijā.
Cerības uz pārmaiņām?
Par Golunova aizturēšanu vēstīja arī daudzi rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi, kuri atšķirībā no Krievijas kolēģiem priekšplānā gan izvirzīja cīņu pret neatkarīgo presi, žurnālistu iebiedēšanu un citus līdzīgus jautājumus un uzsvēra, ka aiz tā visa stāv Putina režīms. Savukārt tiesas lēmums aprobežoties tikai ar mājas arestu Golunovam, kā arī tam sekojusī žurnālista atbrīvošana un apsūdzību atsaukšana tiek traktēts kā režīma piekāpšanās masu sašutuma priekšā un demokrātijas uzvara.
Šie apgalvojumi gan ir patāli no Krievijas realitātes, jo, kā uzskata daudzi šīs valsts eksperti, viedokļu dažādība, kā arī oficiālo mediju būtībā piekāpīgā nostāja, necenšoties aizstāvēt policiju, bet aicinot izmeklēt notikušo, liecina par to, ka vismaz augstākie varas ešeloni ar Golunova lietu nav saistīti, Kremlī apzinās tā dēvēto spēka struktūru, tostarp policijas, pārāk lielo rīcības brīvību un negrasās īpaši iebilst pret tās ierobežošanu. Kā intervijā RBK norādīja, piemēram, liberālais Krievijas iekšpolitikas eksperts Konstantīns Kalačovs, gadījumā ja Kremļa opozicionāru prasības nekļūs atklāti politiskas un vērstas pret varas iestādēm, bet aprobežosies tikai ar prasību pēc taisnīguma, pastāv labas cerības uz kopējās situācijas uzlabošanos tiesiskuma jomā, jo tas šobrīd ir paša Kremļa interesēs.
Šā gada rudenī Krievijā ir gaidāma virkne svarīgu vēlēšanu, pirms kurām tradicionāli tiek pieņemti kādi vēlētājiem tīkami lēmumi, un policijas patvaļas mazināšana, kā arī kaut daļēja tās attīrīšana no korumpētiem elementiem varētu būt viens no tādiem.
Par to liecina arī Krievijas Valsts domes deputātu aktivitātes – jau izskanējušas ierosmes par grozījumiem narkotiku apkarošanas likumdošanā, kas paredzētu gan sodu mīkstināšanu, gan daudz stingrāku kontroli pār pierādījumu vākšanu un apsūdzību izvirzīšanu. Šie soļi gan tikpat kā neietekmēs attieksmi pret vārda brīvību, tomēr varētu jūtami mazināt policijas patvaļu un iespējas apsūdzēt būtībā jebkuru garāmgājēju narkotiku lietošanā vai tirdzniecībā.
Savukārt politisku prasību un ultimātu parādīšanās gadījumā, pēc eksperta domām, gandrīz neizbēgami sekos represijas, pat neraugoties uz to, ka Kremlis pirms vēlēšanām nav ieinteresēts saasināt situāciju.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. jūnija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Gregs
Solon
Golunova lieta