Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijā oficiāli notika prezidenta vēlēšanas, kuru iznākums bija prognozējams jau iepriekš – par pārliecinošu to uzvarētāju tika pasludināts de facto kopš 2000. gada pie varas jau esošais Vladimirs Putins (laikā no 2008. līdz 2012. gadam viņš gan oficiāli ieņēma Krievijas premjerministra amatu). Oficiālie dati rāda, ka balsojumā piedalījušies 77,44% balsstiesīgo pilsoņu, kas ir lielākais rādītājs kopš 1991. gada, un ka par Putinu atdoti 87,28% balsu, kas tāpat ir augstākais procents visā postpadomju periodā un ļauj kritiķiem runāt par atgriešanos pie, tā teikt, padomju laika balsojumu rezultātiem jeb balsojumu rezultātu falsificēšanas.
Taču kāda ir reālā situācija Krievijā un kamdēļ tās iedzīvotāji, neraugoties uz iebrukumu Ukrainā, pret valsti noteiktajām vērienīgajām sankcijām, vispārēju Krievijas nosodījumu Rietumos utt., tomēr vai nu aizvien atbalsta valsts vadītāju, vai īpaši neiebilst pret notiekošo?
Tā saucamās vēlēšanas
Rietumvalstis un to sabiedrotie Krievijā notikušās vēlēšanas neuzskata par brīvām, demokrātiskām un leģitīmām, īpaši norādot uz faktu, ka vairākiem opozīcijas kandidātiem un pirmām kārtām jau Borisam Nadeždinam – Kremļa kritiķim un 2015. gadā noslepkavotā opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova tuvam līdzgaitniekam – kandidēšana ir bijusi liegta, ļaujot vēlēšanās piedalīties tikai Putinam lojālās parlamentārās opozīcijas partiju
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22.-27. marta numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!