Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 1. decembris
Emanuels, Arnolds

Baisā Jaungada nakts Ķelnē. Fakti un versijas

Notikumi, kas var mainīt Eiropu. Ja pierādīsies patvēruma meklētāju vaina masveidīgajos uzbrukumos sievietēm Ķelnē un citviet, var pastiprināties pretimigrācijas un pretmusulmaņu noskaņojums.

Pagājušajā gadā Vācijā ieradās vairāk nekā miljons migrantu un patvēruma meklētāju, kas ir agrāk nepieredzēts skaits pat šai iebraucējiem draudzīgajai valstij. 2016.gada sākumā Vācijas kancleres Angelas Merkeles atvērto durvju politika tiek nopietni apšaubīta. Plašu sašutumu izraisījuši notikumi Jaungada svinību laikā Vācijas rietumu pilsētā Ķelnē, kur laukumā pie galvenās dzelzceļa stacijas un slavenās katedrāles simtiem sieviešu piedzīvoja uzbrukumus, tostarp seksuālu uzmākšanos.

Daudzas cietušās uzbrucējus raksturojušas kā jaunus ziemeļafrikāņu un arābu izcelsmes vīriešus, un policija paziņojusi, ka aizdomās turamo vidū vairākums ir iebraucēji, arī tādi, kas valstī lūguši patvērumu. Vietējās policijas vadība izpelnījusies nežēlīgu kritiku no sabiedrības, medijiem un politiķiem par tās padoto nespēju nodrošināt kārtību Ķelnes centrā naktī uz 1.janvāri un centieniem noklusēt pastrādāto likumpārkāpumu apmēru un smagumu, kā arī to, ka daļu no tiem pastrādājuši imigranti. Kritizēti tiek arī Vācijas mediji, kas tikai pēc vairākām dienām ziņoja par kliedzošajiem noziegumiem. Taču vissmagākajā pozīcijā atrodas Merkele, no kuras tiek gaidīta stingra politiskā atbilde uz notikušo. Tajā pašā laikā kanclerei jācenšas nepieļaut, ka Vācijas sabiedrībā pieaug ksenofobija. Pēdējās dienās Ķelnē jau notikuši vairāki vardarbīgi uzbrukumi iebraucējiem, un sociālajos tīklos radikāli grupējumi mudinājuši uz "raganu medībām", lai "iztīrītu" Ķelni.

Ielenca un apgrābstīja

Laukumā pie Ķelnes galvenās dzelzceļa stacijas un katedrāles ik gadu 31. decembrī pulcējas tūkstošiem cilvēku, lai atzīmētu jauna gada iestāšanos. Jau gadiem cilvēku masas, pārmērīgs alkohola patēriņš un pārgalvīga pirotehnikas lietošana bijis izaicinājums Ķelnes likumsargiem, kuri rūpējas par drošību un kārtību svinību laikā. Arī agrāk Jaungada sagaidīšanas laikā Ķelnes centrā ir aplaupīti cilvēki. Tomēr nekad iepriekš svinības neesot izvērtušās tik dramatiskas kā šogad. Policija un aculiecinieki apgalvo, ka laukumā sapulcējušies vairāki simti ziemeļafrikāņu un arābu izcelsmes vīriešu, no kuriem vairums bijuši reibumā un uzvedušies agresīvi. Viņi pūlī metuši tukšas pudeles un pirotehniku. Laukumā un tā apkaimē notikuši masveida uzbrukumi, kuru laikā apzagtas, seksuāli aizskartas un, iespējams, izvarotas pārsvarā gados jaunas sievietes. Daudzas cietušās apgalvo, ka viņas ielenkuši iereibuši vīrieši, kuri sievietes apgrābstījuši un mēģinājuši aizskart viņu ķermeņa intīmās zonas.

Ķelnē dzīvojošā ekonomikas studente Mihelle raidsabiedrībai BBC stāsta, ka ap viņu un draugiem sapulcējušies 20 līdz 30 vīrieši, kuri runājuši svešā valodā. "Viņi sagrāba mūsu rokas, mēģināja noraut virsdrēbes un nokļūt starp mūsu kājām," atminas jaunā sieviete. "Viņi paņēma visu,kas bija mūsu kabatās." Kāda cita sieviete, kura neatklāj savu vārdu, stāsta: "Pēkšņi vīrieši, kas atradās ap mums, sāka mūs apgrābstīt. Viņi aiztika mūsu dibenus un sagrāba starp kājām. Kad es mēģināju izkļūt no pūļa, kāds puisis norāva man no pleca somiņu." Viņa apgalvo, ka bijusi panikā, bet nekur tuvumā nav manījusi policistus, kas varētu palīdzēt. "Es pie sevis domāju: ja mēs paliksim pūlī, viņi var mūs nogalināt, viņi var mūs izvarot un neviens to pat nepamanīs." Arī citas cietušās norāda, ka svinību laikā Ķelnes centrā bijis pārāk maz policistu.

Kārtības sargi netika galā

Ķelnes policija saņēmusi vairāk nekā 500 iesniegumu par uzbrukumiem sievietēm Jaungada naktī. 40% uzbrukumu esot saistīti ar seksuālu uzmākšanos. Vismaz divos gadījumos cietušās apgalvo, ka tikušas izvarotas. "Vairums aizdomās turamo ir no Ziemeļāfrikas valstīm. Lielākā daļa no viņiem ir patvēruma meklētāji un cilvēki, kuri Vācijā uzturas nelikumīgi," paziņojusi policija. Nedēļas sākumā izmeklētāju redzeslokā bija 19 aizdomās turamo, no tiem desmit esot patvēruma meklētāji, bet deviņi – nelegālie imigranti. 14 aizdomās turamo esot marokāņi, vēsta Deutsche Welle.

Par spīti plašajiem un agrāk nepieredzētajiem noziegumiem, Ķelnes policija 1. janvārī izplatītajā preses relīzē rakstīja, ka Jaungada svinības aizritējušas "mierīgā gaisotnē". Tikai pēc tam, kad sociālos tīklus bija pāršalkuši vēstījumi par daudzajiem uzbrukumiem Ķelnes centrā un pārmetumi likumsargiem par nespēju aizsargāt cilvēkus, pilsētas policijas vadība publiski atzina, ka Jaungada naktī likumsargi saskārušies ar "pilnīgi jaunu uzbrukumu formu".

Policijas iekšējā ziņojumā, kas nonāca mediju rīcībā, teikts, ka jau naktī uz 1. janvāri likumsargi svinību epicentrā saņēmuši vairāku desmitu sieviešu sūdzības par aplaupīšanu un seksuālu uzmākšanos. Noziegumu apmērs bijis tik plašs, ka policisti ar visu nav tikuši galā. Kāds augstāka ranga likumsargs ziņojumā rakstījis, ka policisti esot saskārušies ar "cieņas trūkumu, kādu man nav nācies pieredzēt 29 gadu ilgā dienesta laikā", vēstīja laikraksts Sueddeutsche Zeitung. Likumsargi arī aizturējuši vairākus nemiera cēlājus, kuri uzrādījuši varasiestāžu izsniegtu dokumentu, ka viņi ir reģistrēti patvēruma meklētāji. "Es esmu sīrietis, jums pret mani jāizturas laipni. Merkeles kundze mani ielūdza," likuma kalpiem teicis viens no aizturētajiem.

Mediju izvēle klusēt

Vācu mediju kavēšanās atspoguļot baisos Jaungada nakts notikumus Ķelnē likusi uzdot nopietnus jautājumus par plašsaziņas līdzekļu atbildību, iespējams, politkorektuma vārdā izvairoties informēt par norisēm, kam var būt tālejošs iespaids uz Vāciju un pat visu Eiropu. Atšķirībā no Ķelnes vietējiem medijiem, kuri jau 1. janvārī ziņoja, ka pilsētas centrā iepriekšējā naktī notikuši uzbrukumi sievietēm, Vācijas nacionālajos medijos pirmā informācija par šokējošajiem notikumiem vienā no valsts lielākajām pilsētām parādījās pēc vairākām dienām un arī tikai nelielu ziņu formā. Vācijā populārākais izdevums – bulvāravīze Bild – taisnojās, ka 1. janvārī noziegumu mērogs vēl nebija zināms un šķitis, ka tie bijuši "relatīvi nelieli un ikdienišķi". "Žurnālisti parasti ziņo par agresīvām zagļu bandām tikai tad, ja tas ir sabiedrības interesēs, piemēram, kad upuris ir slavens," skaidroja tabloīds.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka mediju klusēšana pēc Ķelnes notikumiem izgaismo nopietnas problēmas Rietumu plašsaziņas līdzekļos. Viņa norāda, ka pēc uzbrukuma franču satīras izdevuma Charlie Hebdo redakcijai pērn janvārī daudzās valstīs, arī Latvijā, sabiedrības drošības vārdā tiek ierobežota vārda brīvība, ko apliecinot arī Vācijas gadījums. "Jebkura informācijas nesniegšana vai faktu pārveidošana var novest pie draudiem. Informācijas slēpšana nav pieļaujama arī cēlu mērķu vārdā," Rožukalne uzsvēra SestDienai. "Ja mediji zaudē uzticamību, veidojas informācijas deformācija, ko savā labā var izmantot dažādi radikāli spēki."

Spontāni vai koordinēti?

Par uzbrukumiem sievietēm Jaungada naktī policija saņēmusi vairākus simtus iesniegumu arī citās Vācijas pilsētās – Hamburgā, Berlīnē, Frankfurtē, Bīlefeldē, Štutgartē un Diseldorfā. Par līdzīgiem daudzskaitlīgiem uzbrukumiem pienākušas ziņas arī no Šveices pilsētas Cīrihes, Austrijas pilsētas Zalcburgas un Somijas galvaspilsētas Helsinkiem. Atsevišķos gadījumos ir aizdomas, ka noziegumus izdarījuši iebraucēji. Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss uzskata, ka vardarbība Ķelnē bijusi organizēta. "Lai šāds bars cilvēku savāktos un veiktu tādus noziegumus, bija nepieciešama plānošana," viņš sacījis izdevumam Bild am Sonntag. "Neviens man neiestāstīs, ka uzbrukumi nebija koordinēti vai plānoti. Ir aizdomīgi, ka tie notika specifiskā datumā, kad [Ķelnes centrā] bija gaidāms milzīgs ļaužu pieplūdums."

Arī SestDienas aptaujātie cilvēku uzvedības pētnieki, ņemot vērā viņiem pieejamo informāciju par notikušo Ķelnē un citās Vācijas un Eiropas pilsētās, secina, ka uzbrukumi varētu būt plānoti un koordinēti. "Tas, ka uzbrukumi acīmredzot notikuši vairākās Eiropas pilsētās, liek domāt par plānotu akciju, kuras mērķis nav tikai sievietes, bet arī patvēruma meklētāji," prāto sociālantropoloģe Aivita Putniņa. Viņai pievienojas sociālais psihologs Reinis Lazda. "Vairāku iemeslu dēļ es ieteiktu policijai nopietni izskatīt iespēju, ka Ķelnes un pārējo pilsētu uzbrukumi ir bijuši organizēti," stāsta Lazda. "Pirmkārt, aizdomas par to rada fakts, ka uzbrukumi vienlaikus ir notikuši vairākās vietās Vācijā, Austrijā, Šveicē, Somijā. Otrkārt, šādi uzbrukumi, cik noprotams, ir bezprecedenta  Cik liela ir varbūtība, ka pavisam dažādās Eiropas malās imigrantu grupām vienā un tajā pašā dienā ienāk prātā viena un tā pati ideja?"

Pētnieki gan noraida minējumu, ka iespējamo Ķelnes uzbrucēju etniskajai izcelsmei varētu būt saistība ar seksuālo agresiju. "Tas, ka cietušās identificē uzbrucējus, pēc vizuālām pazīmēm piedēvēdamas viņiem izcelsmi, nenozīmē, ka pastāv cēloniskas attiecības starp etnisku izcelsmi un seksuālu agresiju," norāda Oksfordas Universitātes migrācijas pētniece Dace Dzenovska. "Man pašai ir nācies pieredzēt līdzīga rakstura, gan ne masveida, uzbrukumus Latvijā, ASV, Meksikā un Palestīnā no pilnīgi dažādas izcelsmes vīriešiem."

Psihoterapeits Viesturs Rudzītis uzskata, ka "jebkuras nacionālas izcelsmes jauns vīrietis, audzis tādos apstākļos, kādi valda nabadzīgākajās arābu zemēs, ideoloģiski ievirzīts uz karu ar "neticīgajiem", būtu potenciāli seksuāli agresīvs". Savukārt sociālantropoloģe Putniņa ir pārliecināta – "nevis etniskā piederība, bet reibums un citi faktori vadījuši šos vīriešus".

Visu rakstu par Ķelnē un citviet piedzīvoto uzbrukumu analīzi un sekām lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata