Veltījums mūžīgas mīlestības iespējai – apmēram tāda nojausma par Valmieras Drāmas teātra 15. decembra pirmizrādes Džeina Eira ieceri rodas sarunā ar galvenās vīriešu lomas – mistera Ročestera – tēlotāju Ivo Martinsonu, vienu no labākajiem jaunajiem aktieriem. Angļu klasiķes Šarlotes Brontē pasaulslavenais, 1847. gadā izdotais romāns – viktoriānisma laikmeta klasika – Latvijā tiek iestudēts pirmoreiz, Džeinu Eiru tēlos Inga Apine. Otra nojausma, kas rodas no sarunas ar Ivo Martinsonu, "aktieri ar noslēpumu", kā viņš tiek raksturots, un Imanta Lancmaņa intonācijai līdzīgu balsi, ir šāda: jāsteidzas uz Valmieru skatīties viņa spēli, jo var pienākt brīdis, kad Ivo būs sācis darīt kaut ko citu. Vai un kad šāds brīdis pienāks, gan nezina arī viņš pats.
Pirmoreiz redzu aktieri ar īstu bārdu. Vai tas šajā profesijā vispār ir pieļaujams?
Es pirmoreiz tādu bārdu nēsāju. Tā ir speciāli lomai.
Tavai jaunajai lomai Džeinā Eirā?
Nē, Nameja gredzenā. Pavasarī to turpinām, un pēc tam dzenu bārdu nost. Nameja gredzens tika filmēts visu septembri un oktobra sākumu, bet tad nepabeidzām.
Vispār bārdu biju uzaudzējis vasarā. Taisījos jau to dzīt nost, jo nāca teātra sezona, bet tad piezvanīja Aigars Grauba, prasīja, ko daru septembrī, un palūdza, lai nedzenu bārdu nost.
Kāda tev ir sajūta, vai Nameja gredzens būs laba filma?
Tā gan būs laba.
Kas tu tur esi?
Divos vārdos – karaļa labā roka.
Kad pirmoreiz lasīji Džeinu Eiru?
Tagad, gatavojoties izrādei. Man grūti ar to gāja, neteikšu, ka man patīk Džeina Eira. Visi saka, ka tā ir par mīlestību, bet man liekas, ka tā ir par cilvēka nespēju mīlēt.
Vai kā grāmata par cilvēka nespēju mīlēt tā ir laba?
(Pauze.) Man patīk vīrišķīgākas grāmatas. Tā ir tāda sieviešu literatūra. Priekš manis tie apraksti ir par garu, bet tālaika literatūrai tas ir normāli.
Tu izlasīji Džeinu Eiru un tad piekriti lomai vai otrādi?
Darbs tiek apstiprināts, pie dēļa ieraugi savu vārdu un tad lasi. Šis īsti nebija tas gadījums, kad var piekrist vai nepiekrist, ja repertuāra teātrī esi štatā.
Neesi arī kādreiz lomai piekritis?
Jā, esmu atteicies laikam trīs reizes.
Ko režisors no tevis grib panākt Džeinā Eirā, zini? Vai tavs varonis misters Ročesters arī nespēj mīlēt?
Tieši mans varonis ir tas, kurš nespēj mīlēt, tā man liekas. Viņš ir zaudējis cilvēcīgas komunikācijas iespējas. Bet viņš izmisīgi vēlas atkal tuvību.
Vai sevī arī esi jutis kaut ko līdzīgu – nespēju mīlēt un tiekšanos pēc tā?
Man tas nav tik spazmatiski kā Ročesteram. Esmu sabalansētāks un harmoniskāks.
Visu interviju lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!