Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +7 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 20. aprīlis
Mirta, Ziedīte

In Memoriam. Latvijas bardu ciltsmāte

Spilgts piemērs tam, cik ļoti Dievs mīl cilvēku, – tā 3. janvārī 88 gadu vecumā aizsaulē aizgājušo dziesminieci Austru Pumpuri atceras tie daudzie Austrasbērni, kuriem bija tā laime būt ar viņu kopā, un visi, kuri līdz ar Austru Pumpuri dziedājuši viņas koncertos.

Austra bija cilvēks ar pilnīgi skaidru misijas apziņu un absolūtu atsaucību un atvērtību. Austrasbērniem viņa nozīmēja ne tikai koncertus, kuros dzied visa zāle, bet arī cilvēciskas un konceptuālas sarunas viņas Liepājas dzīvoklī. "Kas mūs, Austrasbērnus, saista visus kopā? Kā teica dzejnieks Māris Čaklais – sauciet, kā gribat, var arī par mīlestību!" savu fenomenu raksturojusi pati dziesminiece un piebildusi, ka Dievs viņai nav devis operdziedātājas balsi, bet šis trūkums ļāvis viņai dziedāt tā, kā viņa pati izjūt dziesmu. Kā arī nedziedāt tās dziesmas, kuras nepatīk. Hronoloģiski ņemot, viņas mūža lielākā daļa pagājusi Nīcas pagasta Kalnišķos, bet kopš pagājušā gadsimta 70. gadu vidus Austru Pumpuri pazīst visa Latvija. Leģendāra Imanta Kalniņa dziesmu izpildītāja, viena no bardu kustības stūrakmeņiem.

Viņas cilvēkmīlestība vienoja visus dziesminiekus Latvijā, saka Austras biedrības vadītāja Signe Sniedze. "Šī atvērtība ir netipiska kurzemniekam, bet tāda Austra ir bijusi kopš bērnības. Citiem viņa ir atvērusi ne vien savu sirdi, bet arī savas mājas durvis, pie viņas Liepājā vienmēr varēja palikt, tās bija arī Austrasbērnu mājas, gan mājā Pionieru ielā, gan vēlāk divistabu dzīvoklī Ugāles ielā. Iespēju robežās viņa savus apartamentus palielināja, lai būtu vairāk vietas, un arī gādāja par cienastu, izdomādama arī dažādus jaunus ēdienus, – gatavot ēst viņai ļoti patika." Dažs Liepājas students Austras mājās ir arī padzīvojis labu laiku, un ierasties pie viņas drīkstēja jebkurā diennakts stundā.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un Goda liepājniece Austra Pumpure (Bukšēvica) piedzima 1928. gada 26. novembrī Liepājas apriņķa Dunikas pagasta Aniķos aizsargu pūtēju orķestra diriģenta ģimenē. Jau bērnībā viņa zināja daudz dziesmu – tie bija laiki, kad, piemēram, kāzas tika dzertas trīs dienas un visas šīs dienas kāzinieki nepārtraukti dziedāja. No 1948. līdz 1955. gadam Pumpure mācījās Liepājas Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļā un apguva akordeona un ģitāras spēli Tautas instrumentu nodaļā (gribēja mācīties dziedāšanu, bet, tā kā Austrai nebija "operas balss", viņai ieteica kordiriģēšanu). 1955. gadā viņa sāka strādāt Liepājas teātrī par koncertmeistari.

Ne jau mēs šīs kārtis jaucam, to dara augstāk, – Austrasbērni pateicas liktenim, kas 60. gadu vidū saveda kopā Austru Pumpuri un Imantu Kalniņu. Komponista dziesmas ir Austras Pumpures repertuāra nozīmīgākā daļa, saka Signe Sniedze: "Domāju, ka Imantam Kalniņam par savu popularitāti un cilvēkmīlestību jāpateicas arī Austrai." Arī komponists pats ir atzinis, ka bez Austras viņa dziesmas visa Latvija nedziedātu. Kalniņš un Pumpure iepazinās, sēžot vienā orķestra bedrē Liepājas teātrī. Pumpure tad strādāja par suflieri, spēlēja akordeonu, ģitāru un klavieres izrādēs. Izrāžu dziesmas viņa vispirms dziedāja draugu kompānijās. Tad, kā vēsta hronikas, režisors Oļģerts Kroders Pumpuri burtiski ar varu izgrūdis uz skatuves veidot pašai savu programmu, teikdams: "Te var taisīt biznesu. Rīko autorvakaru!"

Līdz pat mūža galam Austra Pumpure uzstājās un arī strādāja bērnu un jauniešu centrā Vaduguns, mācīja ģitārspēli. "Mani audzēkņi nenāk no mūzikas koledžām vai akadēmijām. Daudzi atzīstas, ka ļoti gribējuši dziedāt, tomēr vienmēr bijuši atstumtie, jo koriem un ansambļiem vajadzīgi cilvēki ar labu balsi," ir teikusi Austra, vēloties, lai latviešu tautasdziesmas dziedātu arī vēl pēc tūkstoš gadiem.

Dzīvesprieku Pumpure nezaudēja līdz pēdējam brīdim, pēdējos gadus ceļojot pa pasauli – vēl pagājušā gada sākumā apceļoja Madeiras salu. Lai gan jau slima, savu 88 gadu jubileju pagājušā gada 26. novembrī viņa nosvinēja "ar vēzienu", grandiozā ballē saaicinādama visus, kas ar viņu bijuši kopā. Austrasbērnu kustība ir aktīva arī šodien, varētu pat teikt – pēc 90. gadu atplūdiem kļuvusi atkal aktīvāka. Austrasbērni un mazbērni ir izklīduši pa visu Latviju. 2008. gadā tika dibināta Austras biedrība, kas saglabā viņas mantojumu. Ir iznākušas sešas Austras dziesmu burtnīcas, arī Austrasbērnu un draugu dziesmu burtnīcas. Vai šīs dziesmas dziedās vēl pēc tūkstoš gadiem? Uz to Austra Pumpure ir teikusi: "Redzēsim."

Atvadīšanās no dziesminieces Austras Pumpures notik sestdien plkst.13 Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Islāma radikāļi no... Tadžikistānas

Saistībā ar radikālajiem islāmistiem regulāri izskan bijušās PSRS valsts Tadžikistānas vārds. Eksperti jau vairākus gadus pauž bažas, ka šī salīdzinoši nelielā un ārkārtīgi nabadzīgā valsts var ...

Skaļa balss klusumā

Horeogrāfam ir jābūt kā rentgenam – saka horeogrāfe un Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniece Milana Komarova (35). Skatoties, kā dejotājs kustas, uzreiz jāsaprot, kur ir viņa stiprā puse, u...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata