Tomēr, iepērkoties internetā, problēmās var iekulties, pirms kārotais pirkums vispār paguvis nonākt pircēja rokās. Jau apmaksātais pasūtījums var nomaldīties, aizkavēties vai arī nepienākt vispār. Savukārt, ja arī prece pircēju ir sasniegusi, nav vēl teikts, ka tā būs tieši tāda, kā cerēts. Lai bez zaudējumiem izkļūtu no šādām ķibelēm, interneta pircējam jāzina patērētāju tiesību minimums.
Fakts, ka internetā nolūkotās preces nav iespējams klātienē apčamdīt un piemērīt, ir viens no lielākajiem interneta veikalu mīnusiem un reizē arī zemo cenu iemesliem — pārdevējs var ietaupīt uz telpu īres rēķina. Tai pašā laikā šis trūkums interneta pircēju nostāda privileģētā stāvoklī, jo nav nepieciešams gudrot nozīmīgu iemeslu, lai 14 dienu laikā no saņemtās preces atteiktos jeb īstenotu savas atteikuma tiesības. Ja atsūtītais džemperis nepiestāv acu krāsai vai nejauki kož, pircējs to droši var nogādāt pārdevējam un pēcāk saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Atteikuma tiesības var izmantot arī tad, ja prece pasūtīta internetā, taču saņemta un apmaksāta klātienē interneta veikala birojā, nevis piegādāta uz mājām. Lai klients darītu zināmu, ka pirkums viņam tomēr nebūs vajadzīgs, pārdevējam ir jānosūta iesniegums. To var izdarīt pa pastu, ar elektroniskā paraksta palīdzību vai iesniedzot klātienē. Atteikuma saņemšanas datums arī tiek uzskatīts par atskaites punktu, no kura septiņu dienu laikā nevajadzīgā prece jānogādā atpakaļ pārdevējam. Izdevumi par tās sūtīšanu atpakaļ šādā gadījumā jāsedz pašam pircējam. Savukārt pārdevēja pienākums ir atdot naudu ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc atteikuma saņemšanas vai arī septiņas dienas pēc tam, kā pircējs uzrādījis izmaksas apliecinošu dokumentu.
Pastāv arī izņēmumi, kad pārdevējs izsūtīto preci drīkst neņemt atpakaļ. Atteikuma tiesības nebūs spēkā, ja internetā iegādāta, piemēram, pārtika, prese, audio vai video ieraksti, datorprogrammas, kā arī preces, kuras nevar sūtīt atpakaļ higiēnas apsvērumu dēļ. Tāpat atteikties no pirkuma nav iespējams, ja kolektīvās iepirkšanās portālā iegādāts kupons kādam tūrisma pakalpojumam uz noteiktu laiku (piemēram, ceļojumam). Atteikuma tiesības nav attiecināmas arī uz gadījumiem, kad pircējs ar preci ir mēģinājis iepazīties tik cītīgi, ka samazinājis tās vērtību. Tiesa, iepakojuma atvēršanu par tādu uzskatīt nevar. «Normatīvajā aktā nav teikts, ka atvērts iepakojums var kalpot par pamatu atteikumam. Līdz ar to patērētājam jebkurā gadījumā ir tiesības šo preci atvērt un pārliecināties par tās izskatu un kvalitāti,» norāda Patērētāju Tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Ilze Žunde.
Reizēm atteikšanās no nevajadzīga pirkuma var izvērsties piņķerīgā futbolēšanā arī tad, ja klientam ir tiesības to darīt. Proti, PTAC palīdzība bijusi vajadzīga pircējiem, kuri pēc atteikšanās no pirkuma un tā atdošanas interneta veikalam, atpakaļ saņēma nevis iztērēto naudu, bet gan interneta veikala uzaicinājumu savākt savu atsūtīto preci. Gadījumos, kad veikals atsakās atdot naudu un mēģina iesmērēt atpakaļ nevajadzīgo preci, patērētājam taisnā ceļā ir jādodas uz PTAC.
Ja pircējam atsūtīts brāķis, atpakaļ sūtīšanas izmaksas jāsedz pārdevējam, nevis pircējam. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad piegādāta līguma nosacījumiem neatbilstoša prece, piemēram, brūnu zābaku vietā atsūtīti melni vai arī vienam no tiem trūkst šņores. Savukārt, ja pārdevējs nav jaudājis piegādāt preci obligāto 30 dienu laikā (tas attiecas uz visu Eiropas Savienību) no pasūtījuma saņemšana dienas un pircējs vairs nav ieinteresēts to saņemt, tad no pasūtījuma mierīgu sirdi vienpusēji var atteikties. Ar pretenzijām par nekvalitatīvu piegādāto preci pie komersanta var vērsties divu gadu laikā kopš tās saņemšanas brīža.
Visu rakstu par patērētāju tiesībām iepērkoties internetā var izlasīt 13.septembra žurnālā Sestdiena!