Proti, obligātajā paralēlās cenu atspoguļošanas periodā, kas beigsies pusgadu pēc eiro ieviešanas, katrs varēs uzraudzīt, vai cenas abās valūtās ir līdzvērtīgas. Ikvienam, kuram radīsies aizdomas par negodīgu uzņēmēju rīcību, būs iespēja vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Tāpat Ekonomikas ministrija kopš februāra jau veic cenu monitoringu, uzmanot, vai uzņēmēji nemēģina iedzīvoties uz valūtas maiņas rēķina. Tomēr galvenais nodrošinājums pret cenu kāpšanu, kas ir viena no lielākajām iedzīvotāju bažām saistībā ar eiro ieviešanu, būšot "tautas policija" un tirgus konkurence. Ieteicamais cenu paralēlās atspoguļošanas periods ir sācies jau jūlijā, tomēr pagaidām šādi rīkojamies tikpat kā nemana nevienu uzņēmumu. Lielveikalos Maxima, kas pārstāv vienu no Latvijas lielākajām tirdzniecības ķēdēm, cenas joprojām var manīt tikai latos. Eiro tās pakāpeniski sāks norādīt augustā, kad abas cenas būs redzamas uz sveramajiem produktiem, piemēram, augļiem un salātiem. Savukārt septembrī cenot sāks arī citas preces, stāsta Maxima pārstāvis Ivars Andiņš. Pirmie "izmēģinājuma trusīši" būs ogrēnieši, bet vēlāk ar eiro cenām pakāpeniski iepazīstinās arī citus Latvijas iedzīvotājus. Savukārt lielveikalu ķēde Rimi gaidīs teju līdz obligātā paralēlo cenu atspoguļošanas perioda sākumam oktobrī. "Konkrēts termiņš pagaidām nav nosprausts, bet mēs plānojam, ka cenas paralēli sāksim atspoguļot neilgi pirms oktobra," norāda Rimi pārstāve Laura Podskočija. Abas lielveikalu ķēdes ir to aptuveni 70 uzņēmumu vidū, kas līdz šim iesaistījušies akcijā "Godīgs eiro ieviesējs" un parakstījuši brīvās gribas memorandu. Līdz ar to akcijas dalībnieki ir apņēmušies neizmantot eiro ieviešanu cenu celšanai, abās valūtās tās norādīt skaidri un nepārprotami, kā arī veikt godīgu pārrēķinu no latiem eiro. Finanšu ministrijas Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene atzīst, ka nav iespējams garantēt, vai akcijā iesaistītie uzņēmēji patiesi ievēros memorandā noteikto, tomēr viņa paļaujoties uz godprātību. "Nepastāv neviens likums vai mehānisms, kā komercuzņēmumiem regulēt cenas. Varam tikai aicināt uz godprātīgu rīcību. Mēs gribētu ticēt un arī ticam uzņēmumu godprātībai," pauž Rubene. Tāpat viņa uzsver, ka brīvā tirgus ekonomikas apstākļos cenu līmeni lielā mērā nosaka pircējs, kurš visu saliek pa plauktiņiem, vienu vai otru cenu atzīstot par sev pieņemamu un "dzīvotspējīgu". Ivo Četorkina makā eiro regulāri glabājas vairāk nekā divus gadus. Viņa mājvieta Igaunija ir septiņpadsmitā un pagaidām pēdējā valsts, kurā ieviests eiro. Attieksme pret to ir dažāda — vieni eiro uzskata par līdz šim nepiedzīvoti vienojošu valūtu Eiropas līmenī, antropoloģijas students Ivo to redz vienkārši kā starpnieku starp dažādām lietām un pakalpojumiem. Taču, piemēram, viņa drauga 101 gada vecumu sasniegušais vectēvs, kurš savā mūžā piedzīvojis astoņas dažādas valūtas, tikai smej, ja kāds viņam saka, ka eiro ir uz mūžīgu palikšanu. Ikdienā ar jauno valūtu igauņi esot apraduši, tomēr kronas viņi joprojām piemin reizēs, kad plānoti lielāki pirkumi, piemēram, māja vai mašīna. "Tad cenas rēķina arī "vecajā" naudā, bet es domāju, ka šis paradums lēnām izzudīs," uzskata Ivo. Igaunija, tāpat kā tagad Latvija, pret nepamatotu cenu kāpumu uz eiro ieviešanas rēķina centās nodrošināties ar kampaņu par godīgu eiro ieviešanu. Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēma 54 patērētāju sūdzības par iespējami nepamatotu cenu paaugstinājumu, tomēr nevienā no gadījumiem pārkāpumi konstatēti netika, norāda centra pārstāve Kadri Paula. Ivo gan atceras maznozīmīgus, bet uzkrītošus piemērus, kad komersants valūtas maiņu pamanījās izmantot savā labā. "Bija daži "ekstrēmi" gadījumi, piemēram, publiskā tualete Tallinas Dziesmu svētku estrādē tagad maksā 60 centu, kas ir aptuveni 9 kronas. Iepriekš neviens par šo pakalpojumu neuzdrošinājās prasīt vairāk kā vienu kronu. Bet es domāju, ka tas ir saistīts ar kronas un eiro vērtību starpību (viens eiro tika pielīdzināts aptuveni igauņu 15 kronām). Tā kā lata vērtība ir augstāka par eiro, domāju, ka Latvijā nebūs tādu gadījumu," spriež Ivo. Viņš uzskata, ka dažbrīd cenu noapaļošana ir tikai saprātīgs solis, kas pircēju ikdienu padara ērtāku. Piemēram, laikrakstu parocīgāk ir iegādāties tad, ja tas maksā precīzi vienu eiro, nevis 96 centus. Visu rakstu par eiro ieviešanu lasiet 26.jūlija žurnālā Sestdiena!
Cenas iegrožos pircējs
Valstisks mehānisms, kas pēc eiro ieviešanas veikalniekiem liks saglabāt līdzšinējās cenas, nav iespējams. Tādēļ cenu līmenis paliks pircēja rokās.Eiro Latvijas iedzīvotāju ikdienā ienāks jau pēc diviem mēnešiem, kad veikalniekiem cenas obligāti būs jāuzrāda gan latos, gan eiro. Trīs mēnešus ilgā iesildīšanās pamazām "pieradinās" pie eiro, kā arī ļaus sekot līdzi tam, vai uzņēmēji valūtas maiņu neizmanto nepamatotai cenu celšanai.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.