Kopš 2019. gada spēkā esošais likums, kas pilnībā aizliedz e-cigarešu tirdzniecību, ir ļāvis Igaunijā uzplaukt melnajam tirgum. Kas ir atbildīgs par esošo situāciju un kāds potenciālais risinājums, kad valstī, kurā ir visstingrākie e-cigarešu aprites likumi, ir visvairāk problēmu?
E-cigaretes Igaunijā tikušas pārdotas jau gandrīz divdesmit gadus, taču tieši pēdējo divu gadu laikā tas ir kļuvis par nopietnu problēmu. Proti, 2019. gadā tika pieņemts Tabakas likums, kas padarīja Igauniju par vienu no divām Eiropas Savienības valstīm, kas pilnībā aizliedza populārākos e-cigarešu produktus - aromatizētās e-cigaretes - un populārāko šo produktu pārdošanas kanālu - e-komerciju. Kopš likuma spēkā stāšanās neviens Igaunijas uzņēmums neimportē aromatizētas e-cigaretes un neviens veikals tās nepārdod.
Likuma pieņemšana bija vienkārša, taču resursi pasaulē stingrākā e-cigarešu izskaušanas plāna īstenošanai netika atrasti. Tā vietā pieaug aizliegto produktu patēriņš, to izplatīšanai Igaunijā izmantojot kontrabandas tīklus un nodrošinot šiem produktiem vieglu piekļuvi nepilngadīgajiem.
Saldinātāju aromāts skolu tualetēs ir 100% kontrabandas produkts
Tiek lēsts, ka melnajā tirgū tiek pārdota gandrīz puse no visa Igaunijā patērētā tabakas izstrādājumu apjoma un līdz pat 100% patlaban Igaunijā oficiāli aizliegto aromatizēto e-cigarešu. Tādēļ visi daudzie stāsti par e-cigarešu šķidrumu saldo garšu smaržām skolu tualetēs pamatā ir stāsti par e-cigaretēm, ko neviens Igaunijas uzņēmums neieved valstī un veikalos nepārdod kopš 2019. gada, kad tās tika aizliegtas. Taču skarbā realitāte rāda - līdz ar pilnīga e-cigarešu aromatizēto šķidrumu tirdzniecības aizlieguma spēkā stāšanos aromatizēto e-cigarešu patēriņš Igaunijā nevis strauji mazinājās un izzuda, bet gan pieauga, un šī tendence turpinās. Kā tas notika?
Mediji raksta - sociālo mediju kanālos atklāti tiek izplatītas šo produktu iegādes iespēju reklāmas: "mango un čilli"; "chill&puff", "3x stiprākas ar vienu pufu" utml. zem lietotāju kontiem "puff", "puff in the field", "puff on net" u.c. - šie konti nav Igaunijas uzņēmumi vai veikali - tie ir melnā tirgus dalībnieki, kuri faktiski nodarbojas ar kontrabandas preču tirdzniecību
Skolotājiem un vecākiem grib uzvelt atbildība par problēmu
Kā būtiskākā problēma šajā kontekstā tiek uzsvērts fakts, ka melnajā tirgū preces nonāk pie nepilngadīgām personām bez viņu dokumentu pārbaudes, un tieši tas patlaban ir noticis Igaunijā. Taču paralēli šai negācijai, tiek arī zaudēti nodokļi, netiek pārbaudīta preču drošība, cieš sabiedrības, tostarp arī jauniešu, veselība. Taču paradoksālā kārtā par šo visu tiek vainoti skolotāji un vecāki.
E-cigaretes nebija problēma, kad tās parādījās Igaunijas tirgū pirms 15-20 gadiem, un to legālā tirdzniecība tika attiecīgi kontrolēta, tostarp veicot nepieciešamās produktu atbilstības pārbaudes un padarot neiespējamu legālajā tirgū šos produktus iegādāties nepilngadīgajām personām, kā arī iekasējot nodokļus no to pārdošanas. Problēmas radās brīdī, kad e-cigarešu aromatizētie produkti un to izplatīšanas legālie tiešsaistes kanāli tika aizliegti.
Eksperti uzskata, ka pašreizējā nelegālā e-cigarešu aprite ir faktiski neizskaužama, jo tiesībsargiem nepietiek finansējuma, lai masveidīgi un efektīvi spētu apkarot nelegālo tirgu, tāpēc teju vienīgais risinājums situācijas normalizēšanai ir atjaunot valsts kontroli pār šo produktu izplatību, kas faktiski nozīmē atcelt pilnīgo aizliegumu, tādējādi nodrošinot daudz būtiskāku e-cigarešu izplatības pārraudzību, tostarp kontroli, lai tabakas izstrādājumi nenonāktu pie nepilngadīgajiem.
Kas ir atbildīgs un kam jārod problēmas risinājums?
Sociālo lietu ministrija ir Tabakas likuma autors, tomēr tā nav atbildīga par aizlieguma ievērošanas kontroli. Pēc likuma izsludināšanas viņu darbs it kā ir padarīts. Savukārt nelegālo e-cigarešu produktu dīleru ķeršana un sodīšana jau ir policijas atbildība, tieši tāpat kā kontrole, lai šie produkti nenonāktu nepilngadīgo rokās, savukārt pārrobežu kontrabandas novēršana, tostarp privātpersonu pasūtījumu internetā kontrole un nodokļu krāpniecības novēršana ir Nodokļu un muitas pārvaldes atbildība.
Jau minēts, ka Igaunija patlaban ir viena no divām ES valstīm, kurā spēkā ir aizliegums pārdot e-cigaretes un to aromatizētos šķidrumus, tostarp interneta veikalos, kas pēc pandēmijas ir kļuvis par populārāko iepirkšanas kanālu, kur cita starpā iegādāties arī aromatizētos e-cigarešu šķidrumus, kas, starp citu, ir vispārdotākais e-cigarešu produkts Eiropā. Pētījumi liecina, ka patlaban Igaunijā visvairāk tiek lietotas tieši tiešsaistē iegādātas aromatizētās e-cigaretes, un diezgan droši var apgalvot, ka puse šodien Igaunijā patērēto šī sortimenta preču ir faktiski ārpus jebkādas valsts kontroles.
“Kā un kādēļ šī kontrole zuda? Vai mums nevajadzēja sekot līdzi tam, kas notiek tirgū, un saprast, ka brīva preču aprite Eiropas Savienībā nozīmē arī to, ka, ja kaut kas ir atļauts citās dalībvalstīs, preces no tām ir pasūtāmas arī uz Igauniju. Kurš šo nesaprata, neparedzēja? Vai nebūtu bijis pareizi, izstrādājot likumus, domāt trīs soļus uz priekšu un plānot uzraudzību muitā un uz ielām, sociālajos tīklos?” raksta Igaunijas mediji.
Steidzami nepieciešams rīkoties
Minētajā pētījumā secināts, ka Igaunijā patlaban ir viens no visstingrāk regulētajiem e-cigarešu tirgiem Eiropas Savienībā, taču neskatoties uz aizliegumu, kā arī dēļ kontroles dienestu nepietiekamās kapacitātes, aizliegto produktu patēriņš valstī turpina pieaugt. Tā ir problēma, uz kuru turpmākajos gados ir jāreaģē atbildīgajām struktūrām un jāīsteno politiska iniciatīva, lai būtiski mazinātu sērgas izplatību. “Bet padoms nākamajai reizei - lūdzu, konsultējieties ar ekspertiem par šādu rīcību, nevis īstenojiet tukšu politisku populismu! Jaunam mēģinājumam kaut ko aizliegt ar izmaiņām likumā ir vajadzīgs nopietnāks pamatojums,” Igaunijas politiķiem iesaka medijs.