Kā nozīmīgu soli Ukrainas ceļā uz kara izbeigšanu Ukraina un tās sabiedrotie novērtējuši otrdien Parīzē parakstīto deklarāciju par drošības garantijām Ukrainai vienošanās ar Krieviju par karadarbības pārtraukšanu gadījumā, kā arī Ukrainas, Apvienotās Karalistes un Francijas līderu parakstīto nodomu deklarāciju par daudznacionālo spēku karavīru izvietošanu Ukrainā tās drošības garantēšanai.
BBC gan uzsver, ka joprojām neatrisināts paliek teritoriju jautājums. Turklāt nekas neliecinot, ka Krievija piekritīs ārvalstu karaspēka izvietošanai Ukrainā, ko līdz šim kategoriski noraidījusi.
Savukārt Politico atzīmē, ka no Parīzes deklarācijas galīgās versijas tika izņemts sākotnējā projektā esošais teikums, ka ASV atbalstīs daudznacionālos spēkus Ukrainā Krievijas uzbrukuma gadījumā un palīdzēs tiem ar izlūkdatiem un loģistiku.
Divas deklarācijas
France24.com, atsaucoties uz Francijas amatpersonām, ziņoja, ka otrdien notikušajā sanāksmē bija 35 klātienes dalībnieki, to skaitā 27 valstu vai valdību vadītāji, Eiropas Savienības un NATO vadošās amatpersonas. Associated Press atzīmē, ka šī bija 15. un pēc dalībnieku skaita lielākā Labās gribas koalīcijas tikšanās. Pirmo reizi tajā piedalījās ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džēreds Kušners.
Labās gribas koalīcijas pārstāvju kopējā deklarācijā, kuras tekstu publiskoja Elizejas pils un kuru neparakstīja ASV, kas formāli nav šīs koalīcijas dalībniece, teikts, ka Ukrainas spējai aizsargāt sevi ir izšķiroša nozīme Ukrainas kolektīvās drošības nākotnē un eiroatlantiskās drošības nodrošināšanā. Tāpat uzsvērts, ka Ukrainas suverenitātes un ilglaicīgas drošības nodrošināšanai jābūt neatņemamai sadaļai miera līgumā un ka jebkurš noregulējums jānostiprina ar uzticamām drošības garantijām Ukrainai.
Deklarācijas parakstītāji apņēmušies uzņemties saistības sniegt politiskas un juridiskas garantijas, kas tiks aktivizētas pēc uguns pārtraukšanas vienošanās stāšanās spēkā. Garantijas paredz iesaistīšanos uguns pārtraukšanas vienošanās izpildes uzraudzīšanā un pārbaudēs, kas notiktu ASV vadībā. Tiks garantēts arī atbalsts Ukrainas bruņotajiem spēkiem, turpinot tiem piegādāt kritiski svarīgu militāro palīdzību un bruņojumu, lai nodrošinātu to kaujasspēju noturīgumu, jo tieši tie paliks Ukrainas aizsardzības un atturēšanas pirmā līnija. Plānots arī izveidot daudznacionālos spēkus Ukrainai, ko finansētu atbalstītāju koalīcijas valstis, lai sniegtu atbalstu Ukrainas bruņoto spēku atjaunošanā un potenciālā iebrucēja atturēšanā. Garantijas arī paredz saistības atbalstīt Ukrainu jauna Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā nākotnē, kā arī saistības – padziļinātu ilglaicīgu militāro sadarbību ar Ukrai - nu. Deklarācijas parakstītāji arī vienojušies izveidot ASV/ Ukrainas/atbalstītāju koalī - cijas koordinācijas grupu koalīcijas operatīvajā štābā Parīzē.
Savukārt Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja atsevišķu deklarāciju par nodomu izvietot daudznacionālos spēkus Ukrainā, ja tiks panākta vienošanās ar Krieviju par uguns pārtraukšanu. K. Stārmers paziņoja, ka parakstītais dokuments paredz apņemšanos atbalstīt Ukrai - nu ilgtermiņā. «Tas rada likumīgu pamatu, kura ietvaros britu, franču un citu partneru karavīri varētu darboties Ukrainas teritorijā, nodrošinot Ukrainas gaisa un jūras telpu drošību un atjaunojot Ukrainas bruņotos spēkus nākotnei,» K. Stārmera teikto citē BBC. Viņš arī piebilda, ka Lielbritānija piedalītos ASV vadītajā uguns pārtraukša - nas vienošanās izpildes uzraudzībā. K. Stārmers teica, ka pēc uguns pārtraukšanas Lielbritānija un Francija izveidotu militāros centrus Ukrainā un uzbūvētu labi aizsargātas glabātavas ieročiem, kas paredzēti Ukrainas aizsardzībai.
E. Makrons paziņoja, ka Francija pēc karadarbības izbeigšanas uz Ukrainas rietumu daļu nosūtītu vairākus tūkstošus karavīru. «Drošības garantijas ir atslēgas elements tajā, lai nodrošinātu, ka miera līgums nekad nenozīmētu Ukrainas kapitulāciju un ka miera līgums nekad nenozīmētu jaunus draudus Ukrainai no Krievijas,» E. Makrona teikto citē France24.com .
Ko teiks Krievija?
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Vācijas karavīri arī varētu būt daļa no daudznacionālajiem spēkiem, palīdzot uzraudzīt uguns pārtraukšanas vienošanās izpildi no kādas Ukrainas kaimiņvalsts NATO teritorijas. Kanclers arī solīja, ka Vācija turpinās politiski, finansiāli un militāri atbalstīt Ukrainu. Par atbalsta formu un lielumu lemšot Vācijas valdība un parlaments, taču netiekot izslēgta neviena iespēja.
S. Vitkofs paziņoja, ka sabiedrotie «lielā mērā» pabeiguši darbu pie vienošanās par drošības protokoliem, «lai Ukrainas iedzīvotāji zina, ka tad, kad šis [karš] beigsies, tas beigsies uz visiem laikiem».
«Noslēdzot Parīzes sanāksmi, Zelenskis otrdien atzina, ka tajā panāktais vēl negarantē mieru. Reālam progresam nepieciešams, lai to atbalsta Krievija, taču Maskava pēdējās dienās ir uzsvērti klusējusi par diplomātiskajiem centieniem izbeigt karu,» raksta BBC.