ASV bāzētā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Activists News Agency" (HRANA) ziņoja, ka demonstrācijas pret autoritāro valsts vadību notiek visā valstī un to laikā aizturēti vairāk nekā 1200 cilvēku.
Starp bojāgājušajiem ir 29 protestētāji, četri bērni un divi drošības spēku locekļi.
Aktīvisti sacīja, ka protesti pēdējās dienās notikuši vairāk nekā 250 vietās 27 no 31 Irānas provinces.
Pēc drošības spēku vardarbīgas reakcijas, sevišķi lauku rajonos, demonstrācijas atkal ir sasniegušas tādas lielpilsētas kā Teherāna un Mašhada.
Demonstrācijas sākotnēji izraisīja satricinājums Irānas ārvalstu valūtas tirgū pirms vairāk nekā nedēļas, kad Teherānas ielās izgāja sašutuši valūtas tirgotāji. Tomēr šīs demonstrācijas ātri pārauga politiskos protestos, pret kuriem bargi vērsās varas iestādes.
HRANA ziņoja, ka protestiem pievienojušies studenti vismaz 17 universitātēs.
Pirmdienas vakarā notika vardarbīgas aizturēšanas universitātes pilsētiņā Dienvidhorasanas provinces galvaspilsētā Birdžandā.
Irānas pusoficiālā ziņu aģentūra "Fars", kas ir tuva paramilitārajai Islāma revolūcijas gvardei, pirmdienas vakarā ziņoja, ka demonstrācijās ir ievainoti aptuveni 250 policistu un 45 gvardes brīvprātīgo formējuma "Basij" locekļi.
Irānas tiesu vara pirmdien paziņoja, ka turpmāk vērsīsies pret "nekārtību" dalībniekiem, neizrādot iecietību. Galvenais tiesnesis Golamhoseins Mohseni Edžejs norādīja, ka ar Irānas protestētājiem solidarizējušās ASV un Izraēlas valdības, kuras viņš nosauca par Irānas tautas "galvenajiem ienaidniekiem".
Neilgi pēc protestu sākuma pagājušajā nedēļā Irānas valdība izrādīja gatavību runāt ar protestētājiem un mērenais prezidents Masuds Pezeškiāns solīja īstenot reformas. Šie solījumi tomēr nenomierināja protestētājus, kas tagad noraida visu Irānas režīmu.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien brīdināja Irānu, ka tā tiks "ļoti smagi skarta" no ASV puses, ja Irānas varas iestādes "sāks nogalināt cilvēkus, kā tas noticis pagātnē".