Valdības uzrāviens – kā lupatu deķis

Pagājušajā nedēļā pēc trīs jaunu ministru apstiprināšanas amatos, kā aizvakar izrādījās, tika noslēgta valdības restarta pirmā daļa. Tobrīd bija skaidrs, ka līdz ar trīs jauno ministru apstiprināšanu attiecīgi trijās ministrijās būs nepieciešami jauni parlamentārie sekretāri, jo jaunapstiprinātie ministri ieņēma tieši šos amatus. Tad arī bija sajūta, ka lielā mērā valdības restarts ir pabeigts, bet tad nāca vakardiena, kad premjere izziņoja salīdzinoši daudz plašākas izmaiņas ministriju parlamentāro sekretāru "dislokācijas vietās", daļu rotējot uz citām ministrijām. Bet nu tagad gan, kā nojaušams, restarts ir teju pabeigts. Jūsu skatījumā – kas tad mums īsti valdības jomā ir noticis?

Ir notikusi satiksmes ministra Kaspara Briškena (Progresīvie) nomaiņa, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) visiem spēkiem rūpējoties par valdības un arī sava amata saglabāšanu. Un paralēli tam cenšoties radīt iespaidu par būtiskām izmaiņām valdības darbības prioritātēs, spējā reaģēt utt. Īsāk sakot, šim tā sauktajam restartam, manuprāt, bija divi galvenie mērķi: pirmais – nomainīt Briškenu, otrais – kaut kādā veidā censties uzlabot pašas valdības vērtējumu sabiedrības acīs. Veicot pirmo uzdevumu – Briškena nomaiņu –, bija svarīgi neapgāzt visu valdību, un, lai to izdarītu – lai Progresīvie nesajustos pavisam apvainojušies un vēl, nedod Dievs, neaizskrietu prom no koalīcijas, kā viņi bija draudējuši, tad vai nu visa Vienotība, vai premjere viena pati – izskatās gan, ka Vienotība mēģina visu to lēmuma smagumu uzkraut Siliņai vienai pašai – risināja Briškena problēmu tādā veidā, lai neviens nevarētu apvainoties, tajā skaitā arī viņas pašas partija. Viņa veica arī divu citu ministru nomaiņu, kuri attiecīgi pārstāv katrs savu koalīcijas partiju, līdz ar to veidojas tāda sajūta ar paritāti, par vienādu attieksmi – ka nav iemesla nevienam apvainoties. Un otra lieta – mums te pēdējās nedēļās, bet nu jau laikam pat pēdējos mēnešos ir publiski parādījusies informācija par sabiedrības attieksmi pret valdību, kur mēs redzam, ka tie vērtējumi ir ļoti negatīvi. Nu un tad ar kaut kādām it kā enerģiskām kustībām un dažu ne pārāk mīlētu ministru nomaiņu acīmredzot premjere cer šo priekšstatu lauzt, un, lai tas izskatītos vēl nopietnāk, tiek izvilkti tie leģendārie 4×4 punkti.