Alternatīvu krustugunīs

Diskusijas laikā Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš asi kritizēja amatpersonu pieeju šim jautājumam, uzsverot, ka tās ir gatavas mest plinti krūmos, tiklīdz kā izvērtēšanas laikā saskaras ar juridiska rakstura grūtībām. "Ja AB dambis tiešām būtu tik laba vieta, mēs šeit nesēdētu un koncertzāle sen būtu uzbūvēta," atzīmē Krastiņš. 

Gatavs risinājums

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs arhitekts Juris Dambis uzsvēra, ka AB dambis kā potenciālā koncertzāles atrašanās vieta tika apspriests jau kopš pirmās "2004. gadā, kad sākās pirmās diskusijas par koncertzāles būvniecību, AB dambis tika izvēlēts un iekļauts politiskajos dokumentos kā reāla alternatīva," norāda Dambis. Viņaprāt, ir jāsaprot, kāda būs tālākā rīcība, – turpināt izstrādāt un virzīt būvniecības plānu AB dambī vai izvērtēt piedāvātās alternatīvas. "Ja tiek virzīta līdzšinējā alternatīva, tad pēc citu priekšlikumu izskatīšanas vairs nav vajadzības," skaidro arhitekts. KM valsts sekretāre norāda, ka pēdējos gados ir izskatītas vairākas alternatīvas, tostarp iespēja koncertzāles būvniecībā izmantot kādu no Rīgas degradētajām teritorijām un pārbūvēt Kongresu namu. Izvērtējot abas alternatīvas, tika secināts, ka ieceres nav iespējams finansiāli un praktiski īstenot piedāvātajās teritorijās. Vilsone uzsver, ka koncertzāle uz AB dambja kā iecere jau vairākus gadus ir iekļauta Rīgas domes plānošanas dokumentos. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR) norāda, ka gan valsts, gan pašvaldība nevar piedāvāt nevienu citu sev piederošu zemi kā tikai AB dambi un pārējās iespējas, ieskaitot Torņakalna un Uzvaras parka teritoriju, tiekot piedāvātas tikai kā formāli, nevis praktiski realizējami varianti.  

Savukārt Krastiņš uzsvēra, ka piedāvātie risinājumi ir jāanalizē, domājot par Rīgas pilsētvidi un iedzīvotāju interesēm. "Viens cilvēks nevar veikt alternatīvo vietu objektīvu izvērtējumu, kā tas notiek patlaban, kad visu analīzi sniedz KM pasūtīts eksperts," skaidro profesors.