Periods, kurā mazumtirdzniecības apgrozījums pieaug mēneša griezumā, ir patīkami ieildzis, šogad tikai vienā no mēnešiem bijis sarukums. Augustā nozares pārdošanas apjoms pieauga par 0.3% pret jūliju un par 5.4% pret pērno augustu. Vēl viens simpātisks ceturkšņa pieaugums tirdzniecībā ir tikpat kā kabatā.
Mazumtirdzniecības pieaugumu virzošie faktori mainās tikai niansēs. Sabiedrības noskaņojumu mērošā DNB Latvijas Barometra kopējais indekss jūlijā bija sasniedzis līdz šim augstāko punktu, augustā tas samazinājās, taču tikai nedaudz atkāpjoties no rekordlīmeņa — atgriežoties līdz tam augstākajā punktā.
Runājot par noskaņojuma mērījumiem septembrī, jau ir pieejami Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma dati. Latvijas ESI indekss (Economic Sentiment Index) septembrī bija zemākais šogad. Tas varētu būt saistīts ar kārtējo dramatisko ziņu vilni no pasaules ekonomikas, šoreiz no Ķīnas puses. Tāpat iespējams, ka tas saistīts ar budžeta apspriešanu. Valdības apstiprinātās izmaiņas nelabvēlīgi skars ļoti nelielu iedzīvotāju daļu, taču pati nodokļu celšanas pieminēšana, iespējams, atsauc atmiņā krīzes laikus. Turklāt šīs izmaiņas ir izraisījušas milzu sašutumu Latvijas biznesa organizāciju un lietišķo mēdiju domu un jūtu rezonanses kamerā jeb to kopējā informatīvajā telpā.
Ir saprotams, ka uzņēmēji brīdina par nodokļu celšanas ietekmi uz ekonomiku, jo par savām interesēm ir jācīnās, un valsts budžeta projektā ir tiešām nozīmīgi trūkumi. Taču viņiem nevajadzētu noticēt savai propagandai, plānojot nākamā gada darbības apjomu, jo vērā ņemamas makroekonomiskas ietekmes šīm izmaiņām nebūs. Nodokļu neprognozējamība nav vēlama, taču ir otršķirīga uz arvien straujākās tehnoloģiju attīstības, produktu, konkurences, patērētāju gaumes izmaiņu, demogrāfijas u.c. faktoru radītās turbulences fona. Ja pasaule būtu pilnīgi prognozējama, mēdz dzīvotu centrāli plānotā, nevis tirgus ekonomikā. Bez nenoteiktības uzņēmējdarbība nebūtu iespējama.
Turklāt arvien skaidrāk tiek saskatāmas tuvojošās beigas parādu jeb kopējā kredītportfeļa samazināšanas procesam. Tas Latvijas ekonomikā mainīs ļoti daudz. Jau šobrīd palielinās interese par hipotekārajiem kredītiem DNB bankas filiālēs, kļūst garākas rindas pēc zemesgrāmatas pakalpojumiem — pēdējā tendence ir nevēlama, bet arī kaut ko vēsta. Uz šo notikumu fona no politikas nacionālajām īpatnībām izrietoša nodokļu neprognozējamība izskatīsies kā nieks, ar to nemazinot kritikas bardzību par trūkumiem valdības piedāvātajā risinājumā tās izziņoto, visnotaļ atbalstāmo mērķu sasniegšanai.
Tāpēc mazumtirdzniecības apgrozījums pakāpeniski augs arī turpmāk, ar to domājot vispārējo izmaiņu virzienu. Nozaru datu svārstības starp mēnešiem var būt kā dzērāja solis pat laikos ar visnotaļ skaidru kopējo tendenci.