"Šobrīd budžeta izmaiņas netiek plānotas. Ja nebūs redzama ļoti stingra eskalācija, tad nekādas budžeta izmaiņas nenotiks. Tātad – budžetu mēs varam izmainīt tikai tad, ja [līdzekļi] būs nepieciešams aizsardzībai. Šobrīd es tādu nepieciešamību neredzu," viņa teica.
Viņa norādīja, ka ir runājusi ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS), un ir informēta par ministra plāniem, kurus viņš gatavojas iesniegt 1.jūnijā, bet arī zinot tos, neredz iemeslu budžeta izmaiņām. "Ja mums būs nepieciešami papildu būtiski ieguldījumi aizsardzībā, tad būs tā reize, kad varēs runāt par budžeta izmaiņām," viņa teica vairākkārt uzsverot, ka neredz citu iemeslu kāpēc varētu tikt mainīts budžets.
Vējonis trešdien laikrakstā Diena publicētā intervijā stāsta, ka Ukrainas krīze parādījusi, ka nauda aizsardzībā jāiegulda, un mūsu politiķi sākuši daudz pielaidīgāk runāt par lielāka finansējuma novirzīšanu aizsardzībai. "Gribu uzsvērt, ka, plānojot budžeta palielināšanu aizsardzībai, nenotiks naudas atņemšana citām nozarēm," saka Vējonis. Esot sagatavots speciāls likumprojekts par valsts aizsardzības finansējuma nodrošināšanu, jo jau agrāk pieņemts lēmums, ka līdz 2020. gadam aizsardzības budžets sasniegs 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Ministrs pauž cerību, ka nākamgad aizsardzībai tiks novirzīts 1,1% no IKP un tad katru gadu pa 0,2% tiks likti klāt, līdz tiks sasniegti šie 2% no IKP. Patlaban aizsardzībai tiekot atvēlēts mazāk par 1% no IKP, respektīvi - mazliet vairāk par 0,9%.
Jautāts, ar kādiem argumentiem cer politiķus pārliecināt par finansējuma palielināšanu, Vējonis saka: "Galvenais arguments - Latvijas aizsardzība ir valsts augstākā prioritāte. Aizsardzības primārais uzdevums ir nodrošināt valsts suverenitāti, teritoriālo vienotību un neaizskaramību. Ukrainas situācija skaidri parāda, ja aizsardzība nav valsts prioritāte, tad iespējami gan neatkarības apdraudējumi, gan teritorijas integritātes pārkāpumi. Šī ir izšķiršanās par to, vai mēs tiešām gribam būt neatkarīga valsts,".
Iepriekš Saeimas deputāts Gatis Sprūds (NA) sociālajos tīklos rakstīja par plāniem celt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1-2%, taču Straujuma šādas bažas kategoriski noraidīja.
Aģentūru LETA Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka tās dienaskārtībā nav jautājuma par PVN pamatlikmes izmaiņām. Tomēr, īstenojot apņemšanos par darbaspēka nodokļa sloga mazināšanu tuvākajos gados, ir paredzams kopējo nodokļu ieņēmumu kritums attiecībā pret IKP. Tas savukārt aktualizēs diskusiju par kompensējošiem pasākumiem, kas nodrošinātu sabalansētu budžetu. Latvijā nodokļu ieņēmumi pret IKP var nokristies līdz pat 25-26%, kas būtu zemākais līmenis Eiropas Savienībā, kur vidēji šis rādītājs ir 40%. Kā galvenos kompensējošos pasākumus varētu izskatīt patēriņa un īpašuma nodokļu ieņēmumu palielināšanu, norāda FM.