Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Rinkēvičs paziņojumu sociālajos tīklos par veto likšanu ES budžetam skaidro ar temperamentu

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) paziņojumu sociālajos tīklos, ka viņš sarunās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu būtu licis veco, otrdien žurnālistiem skaidroja ar savu temperamentu.

"Mēs šos jautājumus esam pārrunājuši [ar premjerministru]. Mums varbūt atšķiras nedaudz temperamenti," sacīja Rinkēvičs. Ministrs uzsvēra, ka respektē Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) viedokli.

Rinkēvičs norādīja, ka situācijas attīstību slēgtā telpā, kurā ES līderi pieņēma lēmumu, var novērtēt tikai tie cilvēki, kuri tur atrodas.

LETA jau ziņoja, ka Rinkēvičs iepriekš sociālajā tīklā "Twitter.com" bija rakstījis, ka budžeta pieņemšanā būtu izmantojis veto tiesības. Jau vakar viņš žurnālistiem norādīja, ka neapmierinātības procents ar pieņemto budžetu ir visās dalībvalstīs. "Mēs esam sapratuši, ka acīmredzot budžets ir bijis gana neapmierinošs visiem un katra valsts ir devusies ar savu zināmu vilšanās procentu, kas varbūt arī ir kompromisam par budžetu tīri pienācīgi. [...] Mēs, protams, vēl analizēsim gan ieguvumus, gan to, ko varēja darīt labāk."

Viņš pauda asu kritiku tam, ka jaunais budžeta piedāvājums delegācijām tika iesniegts vien naktī, kas ir pretrunā ar ES valdošo nostāju un nerada pārliecību, ka lēmumi tiek pieņemti pilsoņu interesēs. "Ir dažas lietas, ko es arī savam kolēģim paudu, kuras, manuprāt, ir būtiskas un kurām tomēr ES, tās vadītājiem būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Piemēram, van Rompeja kungs mīl runāt ļoti daudz par demokrātisko leģitimitāti, nacionālo parlamentu, pilsoņu iesaisti ES jautājumos. Tai pašā laikā veids, kā tika ES priekšlikums izdalīts nakts vidū, kādā veidā tas tika apspriests, tas ir absolūtā pretrunā ar jebkuru no šiem deklarētajiem principiem. Tādā veidā, protams, tas nekādi neveicina ES kā tādas institūcijas veidošanos, kurā cilvēkiem un pilsoņiem tiešām ir pārliecība, ka lēmumi tiek pieņemti viņu interesēs."

Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā kohēzijas finansējums Latvijai būs 4,77 miljardi eiro (3,35 miljardi latu) tekošajās cenās un 4,23 miljardi eiro (1,71 miljards latu) 2011.gada fiksētajās cenās. Lauksaimniecības tiešmaksājumos pieejamais finansējums ir 1,72 miljardi eiro (1,21 miljards latu) tekošajās cenās un 1,51 miljards eiro (1,06 miljardi latu) 2011.gada salīdzināmajās cenās. Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 67 miljonus eiro (47 miljonus latu), ko varēs izmaksāt kā tiešmaksājumus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē