"Latvija nosoda šo Krievijas īstenoto bruņoto iebrukumu Ukrainas teritorijā un mēs atzīstam, ka tā ir atklāta Krievijas agresija pret Ukrainas valstisko suverenitāti un teritoriālo integritāti, kas grauj starptautisko tiesību pamatprincipus," teica Āboltiņa.
"Latvija atbalsta jautājuma steidzamu izskatīšanu ANO Drošības Padomē un citās starptautiskajās organizācijās, kā arī rosinās 30. augustā plānotajā Eiropadomes sanāksmē lemt par Eiropas Savienības tālāko rīcību Ukrainas krīzes kontekstā. Latvija aicina Krieviju nekavējoties atsaukt savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas, kā arī pārtraukt ieroču un algotņu nosūtīšanu Doņeckas un Luhanskas tā saucamo "tautas republiku" teroristiskajiem grupējumiem," papildinājusi Ārlietu ministrija.
"Protams, šī situācija ir ļoti bīstama. (..) Tas, protams, tieši nedraud Latvijai ar tiešu agresiju, bet Latvija nevar nerēķināties un nereaģēt uz to, ka tik rupji tiek pārkāptas starptautiskās tiesības un praktiski mūsu kaimiņvalstī notiek nesankcionēta karadarbība,” klāstīja Saeimas priekšsēdētāja.
Āboltiņa piebilda, ka Latvijā "cilvēki var justies droši", ko nesenajā vizītē Rīgā vēlreiz uztvērusi Vācijas kanclere Angela Merkele, ka "situācijā, ja Latvijā draudēs tieša iejaukšanās, NATO līguma 5.pants mūs aizsargā. To apliecināja gan Vācija, gan ASV un NATO ģenerālsekretārs,” piebilda Āboltiņa.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) raidījumā Panorāma teica, ka sankcijas nav instruments, kas sniedz īstermiņa efektu, tāpēc iespējamie starptautiskās sabiedrības instrumenti ir samērā ierobežoti, piemēram, aktīva ANO un EDSO rīcība, ar ko reāli apturēt Krievijas iebrukumu Ukrainā nevar. Ir dažāda veida sankciju instrumenti, ir jābūt kādam laikam.
Tiks arī izskatīts Ukrainas izteiktais lūgums Eiropas Savienības valstīm palīdzēt ar militāro ekipējumu, taču ir svarīgi uzsvērt, ka ne NATO, ne Eiropas Savienībai kā institūcijām nav ne ieroči, militāra tehnika, tāpēc par šāda palīdzības soļa speršanu jāizšķiras konkrētām dalībvalstīm ar ES un NATO atbalstu.
Ceturtdien pēc Lietuvas pieprasījuma sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, reaģējot uz ziņām, ka Krievija Ukrainā iesūtījusi regulāro karaspēku, lai sniegtu atbalstu tur esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bandām.
Sēde sāksies plkst.19 pēc Latvijas laika ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.
"Krievijai tiks pieprasīts paskaidrot, kāpēc Ukrainā ir tās karaspēks," žurnālistiem pavēstīja Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Grānts, kas pārstāv pašreizējo ANO Drošības padomes prezidējošo valsti. "Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas regulārā armija tagad ir Ukrainā."
Pievienotas 6. un 7.rindkopas ar ārlietu ministrs Edgara Rinkēviča teikto