Pēc deputāta domām, gan Latvijai, gan pārējai Austrumeiropai, atkarībā no Krievijas enerģijas piegādēm ir ļoti aktuāls un sāpīgs jautājums, jo gadiem ilgi nācies ciest no cenu diktāta. Līdz ar to, šajā brīdī jaunu ASV sankciju ieviešana pret Krieviju nāktu par labu Latvijas mērķim, proti, apturēt Nord Stream 2 gāzesvada būvniecību.
"Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vairākuma viedokli, ko izsaka Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers, ir viens, bet jautājums, kas notiks pēc rudenī gaidāmajām Vācijas parlamenta vēlēšanām, jo pēc tām Vācijas attieksme pret projektu var krasi mainīties," teica eiroparlamentārietis, uzsverot, ka jāvēro Vācijas iekšpolitiskās attiecības, jo EK izteikumi šajā gadījumā ir pilnīgi bez konsekvences.
Izveidojusies situācija, kad par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa nekonsekventai ārpolitikai, šis lēmums par jaunām sankcijām pret Krieviju, sakrīt ar Latvijas interesēm, ir pārliecināts Kariņš, tomēr vienlaikus viņš atgādināja, ka Latvijai interesē arī labas attiecības ar pārējiem Eiropas partneriem, tādēļ politika vienmēr ir kompromisu māksla un situācija viennozīmīgi ir kutelīga.
"Ja ASV pieņem sankcijas, tad Vācijai būs izvēle, vai izvērst kādu plašāku tirdzniecības karu ar ASV, kas pašai Vācijai ir ļoti nelabvēlīgi. Eiropai uzsākt tirdzniecības karu ar ASV būtu neprāts un Latvijai tas būtu absolūti nelabvēlīgi. Tā ir kārtējā "krunka" starptautiskajā politikā, bet šoreiz sanāk, ka Latvijas un pārējās Austrumeiropas, tai skaitā Polijas intereses sakrīt vairāk ar ASV Senāta un Kongresa lēmumu, nevis Vācijas valdību," norādīja eiroparlamentārietis.
Tikmēr Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) pauda viedokli, ka Latvijai jāturas kopā ar ES, lai gan tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Latvijai ir iebildumi pret Nord Stream 2 projektu. Viņš uzsvēra, ka jāvēro ES pozīcija šajā jautājumā un jāsaprot, ka iebildumi nenāk no visas ES, bet gan no dažām valstīm, kas ir saistīts ar gāzesvada projektu.
"No vienas puses Latvijai būtu jāatbalsta sankcijas kamēr nekas nemainās Ukrainā, bet būtu jāatrod kāda vienotā pozīcija. Tā ir tā dilemma Latvijā, ka vēlamies būt vienoti ar ES, bet tajā ir 28 valstis, un šeit radušās domstarpības," teica Kalniņš.
Savukārt Ārlietu ministrijā (ĀM) skaidroja, ka galvenais ES un ASV izvirzīto sankciju uzdevums ir Krievijas agresijas pārtraukšana Ukrainā, un šajā sakarā Latvija saglabā stingru nostāju Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes jautājumos, un ir jāturpina uzsvērt Krimas aneksijas neatzīšanu.
"Šobrīd Krievija pārbauda mūsu noturību. Līdz šim ES un NATO ir spējušas būt vienotas, un iesāktais ir jāturpina," norādīja ĀM.
Ministrijā atgādina, ka līdztekus ierobežojošiem pasākumiem jeb sankcijām, ir svarīgi atstāt iespēju dialogam diplomātiskajā un ekspertu līmenī. Šobrīd Minskas vienošanās izpilde ir vienīgais starptautiski atzītais risinājuma scenārijs un vienīgais priekšnoteikums sankciju režīma pārskatīšanai. Vienlaikus ĀM uzsvēra, ka Krievijai ir jāuzņemas pilna atbildība par situāciju reģionā.
Jau vēstīts, ka ES šodien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.
EK "pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ", norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.
EK piebilda, ka joprojām ir "gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses", ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.
Tikmēr Junkers paziņoja, ka "mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā". "ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā," pavēstīja Junkers.
ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.
Likumprojekts Kongresa apakšpalātā tika pieņemts ar 419 balsīm par un trim pret. Tas ietver sankciju paketi, kas "piegriež skrūves mūsu bīstamākajiem pretiniekiem, lai saglabātu amerikāņu drošību", pēc balsojuma norādīja Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens.
Kremlin.ru
Izklausās loģiski
LETA bastoja,