Viņš stāstīja, ka Eiropā, ASV, tostarp arī Latvijā, palielinās plaisa starp bagāto sabiedrības daļu un pārējo. Savukārt tie cilvēki, kuri atrodas tā dēvētajā vidusslānī, stagnē. Viņi nejūt, ka dzīve kļūst labāka. Tas cilvēkos rada neapmierinātību, līdz ar to pie apvāršņa parādās tādi cilvēki kā, piemēram, pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps.
"Ja mēs paraugāmies uz analogiem gadījumiem, piemēram, Eiropas vēsturē, bijušas vērojamas drūmas situācijas. Iespējams, ka pašlaik nav nemaz tik drūmi, vismaz es neesmu tik liels pesimists. Tas viss sākās 2008.-2009.gadā ar ekonomisko krīzi, bet Eiropā mums vēl sekoja tā dēvētā bēgļu krīze, kā rezultātā mums jau ir arī politikas krīze. Turklāt nav jau tā, ka populisti ir pēkšņi uzradušies. Mūsu sabiedrībā šādi cilvēki vienmēr ir bijuši," skaidroja Kariņš.
Laikā, kad visiem klājas labi, cilvēki par populistiem pasmaida un dzīvo tālāk, viņš sacīja. Tomēr tajos brīžos, kad klājas slikti vai šķiet, ka klājas slikti, kāda sabiedrības daļa sāk domāt, ka cilvēkiem ar radikālākiem uzskatiem var uzticēties, piebilda politiķis.
"Vēsture gan pierādījusi, ka šāda ticība un cerība ir veltīga. Bet tas jau ir tikai simptoms. Arī Tramps nav cēlonis, bet gan pašreizējās sistēmas, kura ļoti klibo, sekas. Arī Francijas galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna nav cēlonis, bet gan sekas. To mēs ļoti labi varam redzēt vairākās Eiropas valstīs. Cilvēkus, kuri balso par šādām partijām, nevajadzētu vainot. Raugoties no politiskā viedokļa, Eiropa, vispār Rietumu pasaule kā tāda, kļuvusi ļoti neveselīga, tostarp arī ASV, kas ir ļoti spēcīga un nozīmīga valsts arī Baltijai," atzina Kariņš.
reptilis
Klauss
klasika