Kalniņa-Lukaševica: Latvija atbalsta sankciju piemērošanu Krievijas amatpersonām

Tajā galvenā diskusija būs par notikumiem Ukrainā. "Pēdējās dienās izskanējusi virkne interpretāciju par sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Ir būtiski apzināties, ka ietekme uz Latvijas un Eiropas Savienības ekonomiku kopumā iespējama trīs līmeņos. Pirmkārt, Ukraina šobrīd piedzīvo dziļu finanšu un ekonomikas krīzi, un, mazinoties Ukrainas iekšējam patēriņam, mazinās arī tās pirktspēja attiecībā arī uz Latvijas precēm. Otrkārt, šobrīd, kad situācija Ukrainā nav pāraugusi karadarbībā, ietekmes sekas ir prognozējamas. Visbeidzot, ja tomēr īstenotos sliktākais scenārijs un sāktos militāra darbība, sekas būtu daudz izteiktākas. Tādēļ nepieciešams veikt visus iespējamos soļus, tostarp piemērojot konkrētas sankcijas, lai panāktu krīzes diplomātisku risinājumu un novērstu atklāta militāra konflikta sākšanos, tādējādi mazinot arī konflikta ietekmi uz Eiropas Savienības un Latvijas ekonomiku," uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Kalniņa-Lukaševica. Komisijas priekšsēdētāja akcentēja, ka ir jādara viss iespējamais, lai situācija neeskalētos. Komisijas sēdē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija) informēja deputātus, ka diskusija Eiropadomē balstīsies uz šajā nedēļas nogalē gaidāmajiem notikumiem Ukrainā, kad paredzēts referendums Krimā par tās iekļaušanu Krievijas sastāvā. Tas noritēs, klāt neesot starptautisko organizāciju pārstāvjiem un novērotājiem. No Krievijas amatpersonām ir izskanējis - ja referendumā tiks lemts par Krimas pievienošanu Krievijai, varētu tikt sāktas procedūras Krievijas parlamentā procesa juridiskai noformēšanai. Ministrs arī apliecināja, ja īstenosies šāds scenārijs, Eiropadome lems par tālākajiem soļiem saistībā ar turpmākajām attiecībām gan ar Krieviju, gan Ukrainu. Latvija pilnībā atbalsta Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas Asociācijas līguma politiskās daļas parakstīšanu. Tāpat mūsu valsts uzskata - pēc iespējas ātrāk ir jāpiemēro atsevišķas Padziļinātā un visaptverošā brīvās tirdzniecības līguma normas, jāpasteidzina darbs saistībā ar atviegloto vīzu režīmu un ES palīdzības paketes Ukrainai sagatavošanu. Latvija arī iestājas par ES novērotāju misijas izveidi Ukrainā, ja neizdosies īstenot EDSO novērotāju misiju, deputātus informēja Rinkēvičs. Ministrs arī sacīja, ka Latvija un citas ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka Krievijas aktivitātes Ukrainā ir agresija pret Ukrainu un apdraud tās suverenitāti un teritoriālo vienotību. Vērojama Krievijas politiskā izolācija - vakar tika pieņemts OECD lēmums pārtraukt uzņemšanas sarunas ar Krieviju, arī G8 formāts pēc savas būtības ir kļuvis par G7 formātu, tāpat arī dialogs starp ES un Krieviju, kā arī starp ASV un Krieviju kādu laiku nebūs iespējams, deputātiem sacīja ārlietu ministrs. Atbildot uz komisijas deputāta Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) ierosinājumu domāt par atbalstu tiem Latvijas uzņēmējiem, kuru eksporta preces nākotnē varētu nesasniegt mērķauditoriju, piemēram, Krievijas un Ukrainas tirgu, Rinkēvičs sacīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai palīdzētu uzņēmējiem pārorientēties, turklāt līdz šim darīts daudz, lai radītu labvēlīgus apstākļus politiskā un juridiskā līmenī jaunu tirgu apgūšanai. Rasnačs arī sacīja, ka 1998.gadā, kad Latvijas un Krievijas attiecībās bija saasinājums, mūsu valsts uzņēmēji apliecināja spēju pārorientēt eksportu uz citiem tirgiem. Ārlietu ministrs papildināja deputāta teikto, uzsverot - tolaik Latvijas tirdzniecības apjoms ar NVS valstīm bija aptuveni 70 procenti, šobrīd situācija ir pretēja.