Diemžēl arī nekādu īpašu progresu neredzam salīdzinājumā ar iepriekšējiem novērtējumiem. Dabas zinātnēs mūsu skolēnu sniegums ir līdzīgs kā vidēji OECD valstīs, bet lasīšanā un matemātikā esam vājāki. Lai gan Latvijas skolēnu rezultāti ir nedaudz labāki nekā Lietuvas, Igaunijas skolēni ir galvas tiesu pārāki – viņi ir starp pasaules līderiem (Singapūra, Japāna, Ķīna, Somija). Prasmes lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs pēc OECD vērtējuma ir nepietiekamas katram desmitajam Latvijas piecpadsmitgadniekam, bet Igaunijā tikai katram divdesmitajam. Savukārt augstākā līmeņa prasmes visās trīs jomās ir tikai 8% Latvijas skolēnu, kas ir ievērojami mazāk nekā Igaunijā (20%) un vidēji OECD valstīs (15%).
Vai varam būt apmierināti ar Latvijas sniegumu? Noteikti, nē. Laikā, kad Latvijas ekonomikas izaugsmei svarīgākais ir produktivitātes un attiecīgi konkurētspējas celšana, izglītības kvalitātei ir izšķiroša nozīme. Līdz šim esam bijuši ļoti gausi reformu ieviesēji, to parāda gan šis OECD novērtējums, gan arī, piemēram, pasaules konkurētspējas indeksa (Global Competitiveness Index) rādītāji attiecībā uz augstāko izglītību un apmācībām. Igauņi ir mācējuši daudz ātrāk un veiksmīgāk sakārtot izglītības sistēmu – gan piesaistot un atbalstot motivētus skolotājus, gan optimizējot skolu tīklu, gan arī uzlabojot mācību programmas un metodes. Sabiedrībai ir jākļūst prasīgākai pret izglītības sistēmu, savukārt politiķiem un valsts pārvaldei ir jāmostas un jāsāk daudz aktīvāk strādāt pie izglītības kvalitātes uzlabošanas. Piemēram, lielāka privātā sektora iesaiste izglītībā uzlabos skolas vielas sasaiti ar reālo dzīvi. Kvalitatīva izglītības sistēma nav iedomājama bez laba un motivēta skolotāja. Skolotāju profesija ir atkal jāpadara prestiža.