Sestdien, 7. decembrī, piecus ar pusi gadus pēc 2019. gada postošā ugunsgrēka notiks Parīzes Dievmātes katedrāles svinīgā atklāšanas ceremonija, kas tiešraidē tiks translēta visā pasaulē. Apmeklētājiem dievnams būs atvērts no svētdienas, 8. decembra. Katedrāles atdzimšanas svinības turpināsies līdz 2025. gada 8. jūnijam, kas sakritīs ar Vasarsvētkiem. Turpināsies arī restaurācijas darbi, un pie šī Parīzes simbola vēl dažus gadus būs redzama būvtehnika un sastatnes. Rekonstrukcijas darba grupas vadītājs Filips Žosts sola, ka pēc darbu pabeigšanas katedrāle izskatīsies tāda, kādu to gandrīz pirms 900 gadiem iecerējuši tās arhitekti: "Grandioza, augsta, plaša un gaismas piepildīta."
"Jūs esat pārvērtuši pelnus mākslā," pagājušajā piektdienā, 29. novembrī, apmeklējot katedrāli un iepazīstoties ar tās interjeru nedēļu pirms atklāšanas, savā pateicības runā vairāk nekā 1300 amatnieku, restauratoru un citu speciālistu priekšā uzsvēra Francijas prezidents Emanuels Makrons.
Katastrofa tiešraidē
Dievnama celtniecība tika sākta pēc bīskapa Morisa de Sulī ierosmes 1163. gadā un pabeigta XIV gadsimta vidū. Katedrāles atjaunošanai pēc 2019. gada ugunsgrēka tika savākti aptuveni 843 miljoni eiro no 340 000 ziedotāju. Lielākā daļa līdzekļu tika novirzīta restaurācijai, un aptuveni 143 miljoni eiro tiks izmantoti, lai turpinātu katedrāles ārpuses atjaunošanas darbus, kas varētu aizņemt vēl trīs gadus. Nauda ieplūda no visas pasaules, savu ieguldījumu ir devušas arī Francijas turīgākās – miljardieru Pino un Arno – ģimenes.
Amatpersonas apgalvo, ka Parīzes Dievmātes katedrāle būs skaistāka nekā jebkad agrāk ne tikai tāpēc, ka tās smaili, jumtu un visas pārējās ugunsgrēkā iznīcinātās un cietušās daļas atjaunojuši tūkstošiem meistaru, bet arī tāpēc, ka gleznojumi, akmens un citi materiāli, kas gadu gaitā bija nomelnējuši, ir rūpīgi notīrīti. Arī dievnama mēbeles tika atjaunotas un iztīrītas vai nomainītas. Dievnama iekštelpas ir attīrītas no pelniem, svina putekļiem un netīrumiem, kas bija krājušies vairākus gadsimtus. Apmeklētājus sagaidīs arī labiekārtotais laukums katedrāles priekšā.
Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēku – tāpat kā teju visas citas mūsdienu katastrofas – 2019. gada 15. aprīļa vakarā varēja vērot tiešsaistē. Tas izcēlās ēkas jumtā, un drīz vien liesmas pārņēma torņa smaili. Jumts sabruka, bet zvanu torņi un fasāde noturējās. Izmeklētāji uzskata, ka ugunsgrēku izraisījusi elektrības kļūme, īssavienojums vai izmesta degoša cigarete. Izmeklēšana turpinās, taču patiesais ugunsgrēka iemesls, iespējams, nekad netiks noskaidrots. "Laikā, kad notika ugunsgrēks, katedrāle nebija labā stāvoklī," uzsver Filips Žosts.
Balstoties faktos, pilnmetrāžas spēlfilmu Parīzes Dievmātes katedrāle liesmās/Notre-Dame brûle (2022) par šo nelaimi ir uzņēmis slavenais franču režisors, Oskara laureāts Žans Žaks Anno (Rozes vārds, Divkauja, Septiņi gadi Tibetā u. c.). Tā ir spriedzes drāma, kuras budžets ir 30 miljonu eiro un kura diezgan precīzi restaurē briesmīgā notikuma hroniku. Filma ir ieguvusi Francijas augstāko kinobalvu Cēzars par labākajiem specefektiem.
Ērģeļu atmodināšana
Šā gada novembra sākumā pirmo reizi kopš ugunsgrēka visi katedrāles zvani atkal skanēja unisonā. "Līdz ar Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanu mēs atgūsim baznīcas dzīves centrālo elementu," nesen notikušajā preses konferencē sacīja Parīzes arhibīskaps Lorāns Ulrihs. Viņš piebilda, ka Francijas katoļi "ļoti vēlas atkal sagaidīt visu pasauli zem katedrāles velvēm". Šis franču gotikas stilā celtais viduslaiku dievnams vienmēr ir bijis viens no visvairāk apmeklētajiem pieminekļiem ne tikai Parīzē, bet arī pasaulē. Plānots, ka arī turpmāk to apmeklēs 14–15 miljonu cilvēku gadā.
Oficiālās atklāšanas ceremonijas sākumā 7. decembra vakarā Francijas prezidents Emanuels Makrons teiks īsu runu katedrāles priekšā. Agrāk izskanējušie pieņēmumi, ka prezidents varētu teikt runu katedrālē, bija izraisījuši asu kritiku – Francija ir sekulāra valsts, un augstākajām amatpersonām ir jāievēro stingri laicīguma principi.
Pēc prezidenta runas sāksies katedrāles durvju atvēršanas rituāls. Arhibīskaps Lorāns Ulrihs ar savu krucifiksu pieklauvēs pie katedrāles durvīm. Dievnama iekšpusē, atsaucoties uz klauvējienu, trīs reizes tiks dziedāts 121. psalms, – katedrāle, kas līdz šim bija klusējusi, atkal atbildēs ar slavas dziesmu, un trešajā reizē durvis atvērsies. Katedrāles atklāšanas dievkalpojums sāksies ar galveno ērģeļu atmodināšanu. Ar krusta zīmi arhibīskaps svētīs instrumentu un astoņas reizes uzrunās lielās ērģeles, un ērģeles katru reizi atbildēs. Dievkalpojumu pavadīs Parīzes Dievmātes katedrāles kora skolas La Maîtrise Notre-Dame de Paris kori. Lielās ērģeles spēlēs Olivjē Latrī, Vensāns Dibuā, Tjerī Eskešs un Tibo Fažols. No katedrāles kora, izmantojot pagaidu ērģeles (līdz tiks atjaunotas ugunsgrēkā cietušās kora ērģeles), korus pavadīs ērģelnieks Īvs Kastaņē.
Atklāšanas dievkalpojums būs pieejams tikai aicinātiem viesiem – Francijas un ārvalstu amatpersonām, visu Parīzes draudžu pārstāvjiem, katedrāles kapitula locekļiem un Parīzes garīdzniekiem, kā arī mecenātiem un ziedotājiem, kuri ir snieguši atbalstu dievnama atjaunošanai. Viesu saraksts pagaidām netiek publiskots, taču Romas pāvests Francisks jau ir paziņojis, ka ceremonijā nepiedalīsies.
Pēc dievkalpojuma notiks koncerts, kurā uzstāsies tenors Benžamēns Bernheims, soprāni Nadīna Sjera, Žilī Fuksa un Pritija Jende, pianisti Lans Lans un Hatia Buniatišvili, ērģelnieki Olivjē Latrī un Tjerī Eskešs, vijolnieki Gotjē Kapisons un Daniels Lozakovičs, čellisti Reno Kapisons un Jojo Ma, Āfrikas mūzikas zvaigzne Andželika Kidžo, dziedātāji Garū, Klāra Lučāni un Vianē, hiphopa izpildītājs Farels Viljamss un citi. Francijas Radio filharmonijas orķestri diriģēs Gustavo Dudamels.
Atveriet lietotni!
Svētdien, 8. decembrī, plkst. 10.30 notiks mise un altāra iesvētīšana, tajā tiks izvietotas vairāku svēto relikvijas. Misē piedalīsies Emanuels Makrons, aptuveni 170 bīskapu no Francijas un citām valstīm, dažādu valstu līderi, kā arī ugunsdzēsēji un glābēji, kuri strādāja notikuma vietā, un restaurācijas atbalstītāji. Šī būs pirmā no tuvākajās astoņās dienās gaidāmajām misēm, kas būs veltītas katedrāles atjaunošanai. 8. decembrī plkst. 18.30 notiks mise, kas būs atvērta sabiedrībai. 13. decembrī Parīzes Dievmātes katedrālē atgriezīsies viena no tās vērtīgākajām relikvijām – ērkšķu kronis. No 9. līdz 13. decembrim katedrāle būs atvērta līdz plkst. 22.
Īpaša programma, kas tiek dēvēta par "svinīgu oktāvu", paredzēta līdz 15. decembrim. No 16. decembra dievnams darbosies savā ierastajā režīmā no plkst. 7.45 līdz 19. Divos koncertos 17. un 18. decembrī skanēs Johana Sebastiāna Baha Magnificat. To izpildīs kora skolas La Maîtrise Notre-Dame de Paris koris, kurš katedrālē darbojas jau 850 gadu. Pēdējos piecus gadus kolektīvs ir uzstājies citās Francijas baznīcās un koncertzālēs. Divos pirmajos koncertos koris muzicēs kopā ar orķestri Le Concert d’Astrée diriģentes Emanuelas Aimas vadībā. Programmā ir iekļauti arī Olivjē Mesiāna un mūsdienu komponistu Ērika Vitekra un Lizas Borelas opusi.
Šie koncerti ieskandinās garīgās mūzikas programmas sezonu Parīzes Dievmātes katedrālē – tajā tiks godināts bagātais muzikālais mantojums, sākot no gregoriskajiem dziedājumiem līdz laikmetīgajam repertuāram. Gada laikā šeit plānoti piecdesmit koncerti, kuros piedalīsies divdesmit solistu no dažādām valstīm, piecpadsmit viesorķestru un koru. Paredzēti divpadsmit ērģeļmūzikas solokoncerti un ne mazāk kā seši pasaules pirmatskaņojumi.
No decembra sākuma visi, kas vēlas apmeklēt Parīzes Dievmātes katedrāli, var rezervēt brīvbiļeti tās tīmekļa vietnē un lietotnē. Biļete sniegs iespēju iekļūt dievnamā tajā pašā dienā vai vienu divas dienas pēc rezervācijas. Tiešsaistes sistēma palīdzēs pārvaldīt cilvēku plūsmu. Lietotnē būs pieejams jauns ceļvedis franču, angļu un spāņu valodā. Pie katedrāles būs arī rinda tiem, kas vēlēsies tajā iekļūt bez rezervācijas. Sākotnēji tiks uzņemti tikai individuālie apmeklētāji. Grupas varēs ierasties nākamgad: no 1. februāra būs atvērta ieeja reliģiskajām grupām, no 9. jūnija – tūristiem ar gidiem.
Francijā turpinās debates par to, vai par ieeju Parīzes Dievmātes katedrālē būtu jāmaksā, tika apspriesta ideja ieviest piecu eiro maksu. Baznīca ir pret šādu ierosinājumu, un apmeklējums arī turpmāk būs bez maksas. Katedrāle pieder Francijas valstij, un to pārvalda Francijas katoļu baznīca. Parīzes arhibīskaps Lorāns Ulrihs akcentē nepieciešamību "brīvi dalīties ar šo mūsu vēstures daļu".
Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšana tiks svinēta arī Parīzes Disnejlendā, kur no 5. līdz 14. decembrim ik vakaru notiks īpašs gaismas šovs. Publicitātes foto
Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšana tiks atzīmēta arī Parīzes Disnejlendā, kurā no 5. līdz 14. decembrim ik vakaru notiks īpašs gaismas šovs. To ir iedvesmojis Volta Disneja animācijas studijas filmas Dievmātes katedrāles zvaniķis stāsts. Šovā tiks izmantoti droni un uguņošana, tiks veidotas iespaidīgas projekcijas uz apburtās princeses pils fasādes.
Repertuārs nākotnei
Par godu katedrāles atklāšanai izdots ērģelnieka un komponista Īva Kastaņē kora skaņdarba Magnificat ieraksts. Šo albumu kompaktdiskā un vinila platē 29. novembrī laidusi klajā kompānija Warner Classics. Kopš 1988. gada Īvs Kastaņē ieņem katedrāles ērģelnieka amatu, kas ietver arī katedrāles kora skolas La Maîtrise Notre-Dame de Paris interpretācijas pasniedzēja pienākumus. Skola apvieno piecus dažādus kora ansambļus, piedāvājot mācības un uzstāšanās iespējas talantīgiem bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem. Ierakstu kompānijas Warner Classics paspārnē jau ir iznākuši divi La Maîtrise Notre-Dame de Paris albumi – Notre-Dame, Cathédrale d'émotions (2020) un Pâques à Notre-Dame (2022).
Ērģelnieka un komponista Īva Kastaņē kora skaņdarba Magnificat ieraksts, kas izdots par godu Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanai
Pirmais publiskais Īva Kastaņē jaundarba Magnificat atskaņojums notiks tikai 2025. gada rudenī, Parīzes Dievmātes katedrāles kora ērģeles joprojām tiek remontētas, jo ugunsgrēkā tām nodarīti nopietni bojājumi. Dievnama monumentālās galvenās ērģeles traģēdijā nav cietušas, taču uz tām nonācis liels daudzums ar svinu piesātinātu sodrēju. Tās atkal sāks darboties līdz ar katedrāles atklāšanu decembrī.
Opuss Magnificat ir ieskaņots skolas La Maîtrise Notre-Dame de Paris vadītāja un galvenā kordiriģenta Anrī Šalē vadībā. "Īva Kastaņē Magnificat ir gan spilgts veltījums Parīzes Dievmātes katedrālei, gan apliecinājums, ka mūsu kora skola joprojām spēcīgi un spoži veido repertuāru nākotnei. Līdzīgi Morisam Diriflē, kurš XX gadsimta 20. gadu beigās strādāja katedrālē par ērģelnieka Luija Vjerna asistentu, Īvs Kastaņē ir lielās franču ērģeļspēles skolas pārstāvis," norāda diriģents Anrī Šalē.
Ērģeļu partiju Magnificat ierakstā ieskaņojis pats autors. Ieraksts tapis La Maîtrise Notre-Dame de Paris pagaidu mājvietā – Svētās Klotildes bazilikā Parīzē. Šīs baznīcas ērģeles XIX gadsimta 50. gados uzbūvējis slavenais ērģeļu būvnieks Aristids Kavaijē-Kolls. Vairāk nekā trīsdesmit gadu bazilikas ērģelnieks bijis komponists Sezārs Franks. Magnificat ierakstā ir piedalījies skolas pieaugušo koris un solisti – soprāns Taisa Rai-Vestfala, mecosoprāns Anuka Defontenē, tenors Žordāns Muaisia un bass Karloss Builess-Veless.
Ērģelnieks un komponists Īvs Kastaņē savu darbu Magnificat sacerējis 2020. gada aprīlī un maijā, gadu pēc Parīzes Dievmātes katedrāles ugunsgrēka un pirmā Covid-19 lokdauna laikā. Foto – Leonārs de Serrs
"Magnificat teksts ir daļa no manas ikdienas dzīves jau vairāk nekā trīsdesmit gadu," stāsta Īvs Kastaņē. "Tas skan katoļu liturģijā vesperu laikā. Ik vakaru, kad Parīzes Dievmātes katedrālē tika izpildīts Magnificat, es spēlēju ērģeles. Tie ir pašas Jaunavas Marijas vārdi, kas tiek dziedāti viņai veltītajā katedrālē... Kā gan varētu neatsaukties šī teksta spēkam un skaistumam? Savu Magnificat sacerēju 2020. gada aprīlī un maijā, gadu pēc ugunsgrēka un pirmā Covid-19 lokdauna laikā. Šo projektu biju apsvēris gadiem ilgi, tas bija palicis dziļi manā dvēselē. Tad pienāca īstais brīdis, lai tas beidzot iegūtu formu," piebilst ērģelnieks un komponists.
"Vēl viens impulss opusa radīšanai ir apbrīna, ko manī raisa Johana Sebastiāna Baha Magnificat, kas, iespējams, ir mans iemīļotākais viņa darbs. Tam ir raksturīga pilnība, kas izpaužas arī mūzikas un teksta saskaņā, lakonisms un skaistums – šīs īpašības padara to par vienu no izcilākajiem jebkad sacerētajiem šedevriem. Nespēju iedomāties citu mūziku, kas tikpat labi kalpotu šim lieliskajam tekstam," saka Īvs Kastaņē.
"Ja mums jau ir šāds nevainojams darbs, kā atrast savu pieeju Magnificat komponēšanai? Šis jautājums mani paralizēja gadiem ilgi, bet, laikam ejot, es beidzot bez bailēm un bažām nolēmu īstenot savu ieceri un izpaust to pievilcību un spēku, ko jūtu šajā tekstā. Es iedvesmojos no tā, kā Bahs ir radījis mūziku Magnificat tekstam, – nevis no pašām notīm, bet no darba formas un uzbūves," skaidro komponists.
Jauno albumu noslēdz trīs Īva Kastaņē skaņdarbi ar psalmu tekstiem: 18. un 26. psalms, kas sacerēti 1996. gadā un tika pirmatskaņoti Parīzes Dievmātes katedrālē La Maîtrise Notre-Dame de Paris izpildījumā, un 115. psalms, kas pirmatskaņots 2011. gadā Parīzes Svētā Kristofa de Žavela baznīcā, kur to diriģēja Anrī Šalē.
Informācija: notredamedeparis.fr