Mantinieki nav izrādījuši interesi par vairāk nekā tūkstoša mirušo otrā pensiju līmeņa dalībnieku uzkrājumiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati par laika posmu no 2020. līdz 2023.gadam.
Katrai mazpilsētai ir savs smeķis. Tāds ir arī Subatei. Ceļojot pa leišmalīti, to ievērojis arī dzejnieks Imants Ziedonis. Un ne tikai viņš – ne velti Subates vecpilsēta ar mazajām vienstāva koka mājiņām, šaurām līkloču ieliņām, kur dažviet saglabājušās bruģa pēdas, ir iekļauta valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu sarakstā. Lai pamudinātu subatiešus saglabāt vēsturisko mantojumu un uzslavētu tos, kam tas izdevies, šogad pirmo reizi tiks pasniegta arī pilsētas koka arhitektūras balva Goda zīme. Tāds tīri simbolisks žests, bet subatieši cer, ka reiz vēsturisko ēku atjaunošanai tas kļūs taustāms – kā pašvaldības līdzfinansējums.
2021. un 2022. gadā Latvijā atgriezušies ap 100 mūsu mākslas vēsturei nozīmīgu mākslas darbu, kas bijuši saistīti vai piederējuši ievērojamām XX gadsimta pirmās puses kultūras personībām, ziņo Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM)
Jaunais gads nācis ar priecīgām ziņām pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, kuriem beidzot ir radusies iespēja savus fondēto pensiju sistēmas uzkrājumus atstāt mantojumā. Tāpat jaunā gada sākums ļauj ar visai lielu labpatiku palūkoties uz otrā pensiju līmeņa plānu pagājušā gada ienesīgumu.
Katru gadu zvērināti notāri Latvijā uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Ir trīs veidi, kā mūsu valstī mantot un atstāt mantojumu – ļaut, lai manta tiek sadalīta saskaņā ar likumu, atstāt testamentu vai noslēgt mantojuma līgumu.
Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju savu pēdējo gribu izvēlas noformēt testamenta vai mantojuma līguma formā. Pie Latvijas notāriem sastādīto testamentu skaits katru gadu pieaug vidēji par 20%, mantojuma līgumus cilvēki slēdz vidēji 100 gadījumos gadā. Publicējam Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Jāņa Skrastiņa pamatojumu, kāpēc testamentu labāk ir glabāt pie notāra un kādi riski rodas, ja mājas glabātā dokumenta saturu zina nepiederoši cilvēki.
Mantojuma jautājumu sakārtošana, savas pēdējās gribas paušana cilvēkiem senioru gados nereti raisa bažīgas pārdomas. Visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, jo īpaši ar tā mantošanu. Tomēr bieži mantojuma lietas netiek nokārtotas līdz galam vai ierosinātas vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.
