Imanta Ziedoņa fonds Viegli apbalvojumu Laiks Ziedonim iedibinājis 2014. gadā, lai iedvesmotu, novērtētu un cildinātu jaunradi, kā arī dzejniekam Imantam Ziedonim svarīgās vērtības – izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību, kas jau piekto gadu tiek meklētas ikviena pretendenta personībās. Tā ir iespēja ikvienam pamanīt un izcelt kādu savu novadnieku, darba devēju, kolēģi vai aktīvu jaunieti.
Kedas
Nominācijā Kedas apbalvojums 2018. gadā cildinās Latvijas cilvēkus vai cilvēku grupas - dažādu radošo profesiju pārstāvjus. Tie ir cilvēki ar nerimstošu meklētāja jeb pētnieka garu, ar kādu zīmīgu un jau paveiktu darbu, kas pelnījis sabiedrības uzmanību un jau tagad ir uzskatāms par ieguldījumu Latvijas attīstībā un nākotnē. Šī gada žūrijas komisijas vadītājs ir apbalvojuma Laiks Ziedonim 2015. gada laureāts Varis Auziņš, kurš darbojas kopā ar vizionāriem: finansisti Ilzi Jurkāni, 2014. gada apbalvojuma laureātu Andri Slišānu, pētnieku Aldi Austeru, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi Jevgēniju Butņicku, Ziedoņa muzeja pētnieci Rūtu Šmiti. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā un pārzina nozares aktualitātes.
“Prieks, ka šogad atklājām un nominējam radošus novadpētniekus visdažādākajās jomās: multimediju māksla, tērpu dizains, folklora, tautas mūzika, teātris un arhitektūra. Tas parāda, ka novadpētniecība var izpausties ļoti dažādās formās un jebkurš var kļūt vai varbūt jau nepazināti ir kļuvis par šī procesa dalībnieku,” uzsver Auziņš.
Biedrība Vēsturisko rekonstrukciju studija Rokoko no Zemgales ik dienas izzina vēsturi, projicējot to vēsturisku tērpu un aksesuāru formā. Biedrība darbojas galvenokārt Rundāles pilī un Zemgales muižās, orientējoties uz Kurzemes hercogistes pastāvēšanas laiku. Laika gaitā ir tapusi pieklājīga tērpu un aksesuāru kolekcija, kurai nupat ir izdevies radīt atbilstošu mājvietu. Latvijas kontekstā šāda individuāla jeb privāta iniciatīva vēsturisko rekonstrukciju sfērā ir salīdzinoši reta. Biedrības pārstāvjiem, piesaistot ELFLA finansējumu, ir izdevies dot otru elpu sen novārtā pamestai ēkai “Mazās muižas” izstāžu zālei, to rekonstruējot, lai varētu pienācīgi īstenot savu darbību un plašākai sabiedrības daļai demonstrēt tās rezultātus. Biedrība apvieno dažādas personības ar individuāliem talantiem, kā rezultātā ir iespējams paveikt vairāk un kvalitatīvāk, kā arī turpināt misiju, lai radītu atbilstošus vēsturiskus tērpus. Profesionāla pieredze stāstītāju (gidu) lomā un patiesa aizraušanās ļauj saprotami un efektīgi nodod savas zināšanas sabiedrībai. Pieprasījums pēc Latvijā radītajiem vēsturiskajiem tērpiem ir arī Eiropā, augsti novērtēts Parīzē.
Ciblas folkloras kopa Ilža izvirzīta apbalvojumam Laiks Ziedonim par veikumu Ludzas igauņu muzikālā mantojuma dokumentēšanā. Ilžas veikums neļauj nogrimt aizmirstībā Latgalē vairākus gadsimtus dzīvojušās etniskās grupas dziesmām, kas ir unikāls folkloras mantojums – igauņu valodas pratēju vairs nav (pēdējais nomira 2006. gadā), bet, pateicoties Latvijas un Igaunijas folkloras ekspedīciju vākumam, valoda ir saglabājusies fonētiski, un Ilža ļauj atkal tai skanēt – dziesmās, mūzikā, autentiskā skanējumā un modernā aranžējumā. Ilža ir vienīgais kolektīvs bijušajā Ludzas rajonā, kurš uzdrošinājies iedzīvināt Ludzas pusē skanējušo igauņu valodu, to līdz šim neviens nav veicis. Kolektīvs lepojas ar to, ka puse tā dalībnieku ir Ludzas igauņu pēcteči. Ilžas dalībnieki atzīst, ka tas nebija viegli, bet gandarījums par paveikto ir ļoti liels. Ilža aktīvi piedalās Ludzas igauņu dziesmu CD sagatavošanas procesā, jo tas ir starptautiska mēroga notikums – dāvana Latvijai un Igaunijai abu valstu pastāvēšanas simtgadē.
Nodibinājums Mūzikas un mākslas atbalsta fonds– jau vairākus gadus nodibinājums īsteno ilgtermiņa projektu – teātra iestudējumu ciklu Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas. par izciliem Latvijas māksliniekiem. Līdz šim ir īstenoti seši viencēlieni - par māksliniekiem Jāni Pauļuku, Rūdolfu un Elvīru Piņņiem, Kārli Padegu, Ugu Skulmi, Jani Rozentālu un Voldemāru Irbi. Idejas autore un īstenošanas dzinējspēks ir fonda valdes locekle Laila Baumane, kura piesaistot finansējumu, veidojot katra iestudējuma komandu, risinot tehniski organizatoriskos jautājumus, neatlaidīgi aizved katru iestudējumu līdz pirmizrādei. Katra izrāde ir pētījums, kur dramaturgs, režisors, scenogrāfs, aktieris vai aktieri meklē un teātra valodā izstāsta savu stāstu par mākslinieku. Stāstu, kas nereti atšķiras no vispārpieņemtā un zināmā un atklāj atšķirīgas un sabiedrībai mazāk zināmas mākslinieka rakstura un radošās dzīves šķautnes, tādejādi radot zināmu intrigu, kas papildina vai pat apstrīd vispārpieņemto viedokli par konkrēto mākslinieku. Katrā stāstā svarīgs ir arī attiecīgā laikmeta notikumu konteksts un rezultāts - viencēliens - ir "interaktīvs" laikmeta un mākslinieka daiļrades apskats. Un kas svarīgi - šie stāsti rosina skatītāju, skolu jaunatni tai skaitā, uzzināt un izpētīt vēl vairāk gan par konkrēto mākslinieku, gan viņa laiku
Zanda Puče, māksliniece no Siguldas, kuras neordinārā personība pārsteidz ar spēju savienot laikmetīgās mākslas pieeju un mūsdienīgo tehnoloģiju izmantojumu ar dziļu personisku interesi par vēsturi un pagātnes ietiekšanos mūsdienās. Viņa pievēršas ļoti konkrētām parādībām un liecībām, taču spēj ne tikai tās fiksēt un atspoguļot, bet arī radīt dzīvu, iekļaujošu piederības izjūtu, notikumu, kas ļauj cilvēkam izjust sevi kā vietas un laika sastāvdaļu. Savos mākslas darbos Zanda balstās atmiņu stāstos, dzimtas vērtībās, dabas bagātībās, izmantojot fotogrāfijas, dokumentus un vēsturiskus priekšmetus. Zandas sociāli un ekoloģiski orientētie mākslas projekti vienmēr aug no savām personiskajām saknēm - dzimtas, dzīves vietas, novada, bet atklāj plašāku, vispārinātu skatījumu uz pasauli. Viņas sūtība veidojas no cieņas pret saknēm, spējas mākslinieciski vispārināt šo mantojumu un aktīvas attieksmes pret šodienas pasauli, kuru viņa cenšas padziļināt, darot cilvēkus redzīgākus un ļaujot spēcīgāk izjust savu saikni ar dabas un kultūras mantojumu.
Biedrības Skaņumāja no Ogres novada Krapes darbība balstīta divās pamata pārliecībās, ko tās dalībnieki cenšas realizēt praktiski. Pirmkārt, tradicionālā mūzika, tautas instrumenti un mūzikas repertuārs ir labākais ceļš, lai dotu iespēju nodarboties ar mūzikas instrumentu spēli ikvienam, arī cilvēkiem, kam tas līdz šim nav bijis iespējams, neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības. Otrkārt, reģionam raksturīgie tradicionālie mūzikas instrumenti ir fantastisks resurss daudzveidīgas, atšķirīgas, spilgtas, iesaistošas nacionālās mūzikas kultūras (piln)veidošanai. Ar to domājot ne tikai skatuvi un akadēmisko robežu paplašināšanu, bet mūzikas vidi ikdienā – mājās, draugu kompānijā, neformālos deju pasākumos utt. Biedrības kodols ir etnomuzikologs Ilmārs Pumpurs un projektu vadītāja Sandra Lipska, kuri, rīkojot koncertus, festivālus, instrumentu spēles kursus un paši muzicējot, iedvesmo citus sākt darīt lietas, ko iespējams citādi tie nebūtu uzdrīkstējušies. Instrumenti, par kuriem runājam, ir nozīmīgs mūsu kultūras mantojums - dažādu veidu cītaras, cītarkokles, ermoņikas, bubyni, cimboles, bases, mandolīnas utt., tomēr par kuriem, būsim godīgi, vairumam klātesošo ir visai miglains priekšstats.
Jana Jākobsone, arhitekte no Kuldīgas ir cilvēks ar nerimstošu pētnieka garu, ar nerimstošu degsmi un darbu viņa ir Kuldīgas vecpilsētai devusi nenovērtējamu ieguldījumu. Kuldīgas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā prioritāti ieviešot ikdienas darbībā, jau šodien Latvijā pazīst kā labāko piemēru Latvijā. Janas būtība no pašas idejas līdz realizētam darbam vainagojas ar tādām īpašībām kā izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatību. Viņa ir arī lektore par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, mācot cilvēkiem pašiem atjaunot vēsturiskās ēkas, vada arī meistardarbnīcas iedzīvotājiem, piemēram, par logu atjaunošanu. Pēta kultūrvēsturiskā mantojuma integrācijas iespējas mūsdienu pilsētvidē un sabiedrībā. Publicējusi vairāk nekā 20 zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas un regulāri uzstājusies ar ziņojumiem konferencēs.
Bize
Apbalvojums nominācijā par dzīvi literatūrā Bize tiks pasniegts aizraujošam stāstniekam, kas ar savu stāstījumu spēj aizraut ikvienu, kurš to klausās. Šī gada žūrijas vadītāja, žurnāliste Līga Blaua darbojas komandā ar kompetentiem vizionāriem - žurnālistu Aivaru Berķi, literatūrkritiķi Ievu Kolmani, Rīgas Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli, Latvijas 100. gades biroja reģionālo projektu vadītāju Jolantu Borīti, dzejnieci Māru Zālīti , 2015. gada laureāti, rakstnieci Inesi Zanderi, 2016. gada laureāti, latviešu valodas un literatūras skolotāju Daigu Zirnīti un fonda “Viegli” dibinātāju un Rīgas Cirka vadītāju Ināru Kehri.
Nominācijas Bize vizionāre Līga Blaua: „Labs stāsts, no dzīves aizraujoši izstāstīts, tā skanējumā atklājot savas vietas piederību un valodas pērles, klausītājos rada līdzpārdzīvojumu un iedrošinājumu arī sevī meklēt stāstnieka talantu.”
Aija Kaminska un Ārija Klēvere – Ventspils stāstnieces – piesaista klausītājus ar savu stāstījumu ventiņu dialektā. Aija Kaminska spēj būt katras sabiedrības dvēselē gan jokojot, gan runājot par cilvēkiem svarīgām lietām. Viņas stāsti ir uzrunājoši, tie atklāj plašu vēsturisko spektru, tie ir dzīvesgudri un grezni. Aija ilgus gadus ir kopā ar stāstnieku kustību Latvijā, gan gatavojot savus audzēkņus stāstnieku konkursiem, gan iepriecinot ar saviem stāstiem folkloras skolotājus lauka pētījumos un Vasaras skolās, gan piedaloties Kurzemes stāstnieku festivālā "Ziv zup", gan ziņģētāju un stāstnieku vakarā Viļānos, gan I Latgales stāstnieku festivālā Preiļos 2016. gadā. Aija stāsta gan mantotus, gan pašsacerētus stāstus, gan atgadījumus no dzīves un katrā no tiem ir dziļš saturs un grezna valoda.
Ārija Klēvere – dzimusi Rīgā, bet darba dzīve aizvedusi uz Kurzemi. Vairāk nekā 15 gadus darbojas stāstnieku kustībā, gan izaudzinot stāstnieku virtuozi – mazmeitu Martu Laimu Gredzenu, gan arī pašai kļūstot par aktīvu un atraktīvu stāstnieci. Dzirkstošie, optimisma pilnie stāsti gan no pašas stāstnieces dzīves, gan no dzimtās Užavas puses, kur pavadīta bērnība un jaunība, liek klausītājiem smaidīt un noticēt, ka pat dzīves tumšie brīži un neveiksmes nav bez gaišuma un humora. Kā īpaša vērtība, jāpiemin Ārijas ventiņu valoda, kura viņas stāstījumā plūst brīvi un atraisīti. Darbojoties kopā ar bērniem un jauniešiem folkloras kopā Rotaļnieks, Ārija ir pamudinājusi un iedvesmojusi vairākus jaunos stāstniekus runāt dzimtās puses izloksnē.
Liesma Lagzdiņa – stāstniece un gide no Kuldīgas, kas iesaistījusies arī stāstnieku kustībā. Kopš bērnības viņa krājusi sevī dzimtas un apkārtējo ļaužu stāstus un dzīves pieredzi, nododot to tālāk. Stāstnieku kustībā Liesma iesaistījās 2006. gadā, kad Kuldīgā tika uzsākts pirmais stāstnieku projekts. Kopš tā laika viņa ir neaizvietojama stāstniece Kurzemes stāstnieku festivālā Ziv zup un Kurzemes kultūras mantojuma centra Kūrava aktīva dalībniece. Liesma ir bieža viešņa lielākos un mazākos stāstnieku pasākumos. Viņa ir paraugs (un netieši arī skolotāja) daudziem desmitiem Latvijas stāstnieku. Liesma ir aizrautīga grāmatu lasītāja, tikai viņas pašas stāstu grāmata vēl nav uzrakstīta. Liesmas stāsti ir bagātīgi un daudzveidīgi – tie ir gan nopietni, gan jautri, gan dažādas emocijas, pārdomas un atmiņas raisoši. Viņai piemīt folkloras tradīcijai raksturīgais stāstīšanas stils – bagāta valoda, seni vārdi, zināšanas par agrāku laiku dzīvi un, protams, grezns Kuldīgas puses dialekts un atbildība par pateikto. Liesma ir Latvijas patriote, māte 5 bērniem un vecmāmiņa 11 mazbērniem.
Jāzeps Jermacāns – stāstnieks un aktieris no Balvu novada, kurš darbojas Baltinavas amatierteātrī Palādas, kā arī ir Kronīšu saimnieks, zemnieks, kurš kopā ar dzīvesbiedri māca citiem senos arodus - maizes cepšanu, arī siera siešanu. Jāzepa stāstījums sulīgā Baltinavas puses izloksnē aizrauj ikvienu, tādēļ bieži vien viņš ir tas, kurš ievada izrādi, izklaidējot skatītājus. Katru reizi, uzrunājot skatītājus, stāstāmais atšķiras, ir labsirdīga humora pilns un smīdina sanākušos. Viņš ir ļoti viesmīlīgs un atvērts, vienmēr ne tikai iepazīstinot ar arodiem, ko prot, bet parādot arī latgaliešu labākās tradīcijas. Ne velti pie Jāzepa viesojušies Latvijas Nacionālā teātra aktieri, lai labāk sagatavotos lomām izrādē Latgola.
Inga Tapiņa – stāstniece no Rucavas, kas šobrīd dzīvo Rīgā, un glabā Rucavas novada tradīcijas. Bērnībā Rucavas pusē dzīvojusi vidē, kur par tradīcijām nerunā, bet ar tām dzīvo. Kāri tvērusi visus iespaidus, apguvusi vērtīgu dzīves pieredzi, pirmās iemaņas un prasmes ikdienas darbos, rokdarbos, valodā, dziedāšanā. Dzīvodama Rīgā, ir saglabājusi dzīvu saikni ar Rucavu, ar tās bagāto mantojumu, ir Rucavas patriote un paraugs citām Rucavas sievām, kā turēt cieņā senču mantojumu un “celt to saulītē”. Viņa Rucavas izloksnē runā ne tikai galvaspilsētā vai organizētos pasākumos, kad nepieciešams izrādīties, bet valodu uztur dzīvu arī ikdienā, rakstiski fiksējot Rucavas notikumus un atspoguļojot tos vietējā laikrakstā Duvzares vēstis, kuri lasāmi mājas lapā www.rucava.lv sadaļā Rucavas sievas. Satiekot rucavniekus, citādi nemaz parunāt nevar, tāpat svešiem ļaudīm, lai izstāstītu lietu patieso būtību, lieto īstos vārdus. Tos saprot arī tie, kas nezina, kur Rucava atrodas. Tā stāsts iegūst krāsu un dzīvību gan runājot par zeķu adīšanu, gan izstāstot vakardienas sajūtas. Rucavas valoda skan gan dzīvē, gan dziesmā, to dažkārt dēvē par “dziesmoto valodu”. Inga ir dziesmu arī daudzu dziesmu zinātāja, ko spēj lietot atbilstošā situācijā, vai radīt no jauna un improvizēt.
Miķelis Balčus – stāstnieks no Sventājas Lietuvā, dzimis un audzis Sventājā (kādreizējā Latvijas republikas teritorija, “AizRucava”, šobrīd Lietuvas valsts sastāvā). Tieši tas, ka Sventājas latviešu kopiena ilgus gadus ir bijusi atšķirta no savas tautas Latvijā, citas tautas „ielenkumā”, ir licis tai turēties kopā, turpināt tēvu-tēvu tradīcijas, un ļāvis līdz šodienai atnest izcilas valodas, kultūras un vēstures pērles. Balčus runā sava tēva un mātes valodā, kas ir kopīga Rucavas – Sventājas kultūrai, ir spilgts šīs kultūras pārstāvis, izcils stāstnieks, savas zemes patriots, pētnieks un publicists. Rucavas- Sventājas kultūras un valodas pētniekiem īpaši nozīmīgas ir Balčus publikācijas un uzstāšanās senajā Sventājas izloksnē. Par ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā Balčus apbalvots ar Latvijas republikas Triju zvaigžņu ordeni ( 2001).
Sventāja bija Rucavas kultūras loka sastāvdaļa līdz pat 1921. gadam, kad Palangu atdeva atpakaļ Lietuvai un vēl pielika no Rucavas pagasta atsavinātu Būtinģes muižu. No tā laika sventainieķi un būtingnieķi patiešām sāka dvīvot citas tautas "ielenkumā". Latvijas Republikā Palangas novads bija ļoti īsu laiku - no 1919. līdz 1921. gadam - un nekādu izšķirošu iespaidu no šiem gadiem Sventājā nav palicis.
Rabarbers
Apbalvojums bērnu un jauniešu nominācijā „Rabarbers” tiks pasniegts kādam, kurš rāda gaismu un parāda virzienu. Balstoties uz Laiks Ziedonim vērtībām, meklējām cilvēku, kurš rada jauniešos interesi, nostiprina stāju, iekur degsmi un rada jaunos rabarberus. Šī gada žūrijas vadītāja ir Ziedoņa muzeja pārstāve Maija Jaunzeme, kura darbojas kopā ar vizionāriem Ilgu Reiznieci, Jāni Skuteli, 2017. gada laureāti Janu Kolbinu, 2016. gada laureāts Andris Jenerts un 2015. gada laureātu Valteru Dakšu, Mārtiņu Martinsonu, Līga Rudzīte, kā arī Imanta Ziedoņa muzeja fonda vadītāju Daci Zariņu.
Nominācijas Rabarbers vizionāre Maija Jaunzeme: “Tas dod spēku redzēt, ka tepat starp mums ir tik spēcīgi cilvēki, kuri ar tādu prieku un individuālu pieeju nodod savas zināšanas tālāk. Viņi iedvesmo, māca darīt pašiem un dod padomu, ja nepieciešams. Nereti ir izaicinošas situācijas, bet spēki neizsīkst, un ar stāju tiek parādīts piemērs, kam jaunieši seko. Paldies bākām, kuras rāda un parāda gaismu!”
Agnese Kramēna no Kuldīgas, interešu izglītības iestādes Mācies IT (Learn IT) ārpusskolas programmēšanas nodarbību skolotāja, Āgenskalna Valsts ģimnāzijas informātikas un bioloģijas skolotāja. Agnese bija viena no pirmajām Latvijā, kura sāka pasniegt programmēšanas pamatus sākumskolēniem. Ar savu gribasspēku veidot modernu uz tehnoloģijām vērstu izglītību Latvijā, augstajām darba spējām un neatlaidību viņa šobrīd ir apmācījusi vairāk nekā 200 skolēnus un 50 skolotājus visā Latvijā, kā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 7.-11. klašu skolēnus. Lai novērstu dzimuma nevienlīdzību starp puišiem un meitenēm IT jomā, Agnese pasniedza programmēšanas kursu 15 meitenēm arī dzimtajā pilsētā Kuldīgā. Viņa ir kļuvusi par atzītu skolotāju savu Learn IT kolēģu vidū, jo veido mācību saturu un rod prieku dalīties ar zināšanām, pasniedzot programmēšanas kursus pedagogiem. Pateicoties viņas degsmei, audzēkņi sapņo kļūt par spēļu programmētājiem, digitāliem māksliniekiem un projektu vadītājiem pasaules uzņēmumos.
Dina Liepa no Jūrmalas, Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra folkloras metodiskās apvienības vadītāja un Rīgas Skolēnu pils folkloras kopas Kokle vadītāja, bērnu un jauniešu folkloras programmas Pulkā eimu, pulkā teku muzikālā vadītāja un muzikantu konkursa Klaberjakte organizatore. Dina māca draudzēties, būt katram pašam, bet tanī pat laikā atbalstīt vienam otru un prast uzņemties atbildību. Mīlēt savas tautas kultūru un savās prasmēs, pozitīvā attieksmē un zināšanās dalīties ar citiem. Nav iespējams vairs izskaitīt, cik daudzu jaunu cilvēku dzīvēs Dina atstājusi pēdas, cik daudzus iedvesmojusi darboties tradicionālajā kultūrā, mūzikā, pedagoģijā vai vienkārši iemācījusi turēties pie savām saknēm. Viņas vadītā kopa Kokle ir viena no daudzskaitlīgākajām, atzītākajām un atpazīstamākajām bērnu un jauniešu folkloras kopām Latvijā. Bērni Dinas vadībā mācās dziedāt, spēlēt mūzikas instrumentus, apgūst stāstītprasmi un tradicionālo deju un rotaļu soļus, koncertē Latvijā, ārpus tās un piedalās festivālā “Pulkā eimu, Pulkā teku”, kā arī starptautiskajā folkloras festivālā Baltica un Dziesmu un deju svētkos. Pozitīvā enerģija, kas staro no katras Dinas darbības, ir iedvesmojusi veselu folkmūzikas paaudzi. Var tikai apbrīnot Dinas spēju noturēt savu “bērnu” mīlestību pret folkloru, kā arī pašas degsmi nepaguruši darboties Latvijas jauniešu labā.
Fonds Upe apvieno jauniešu grupu, kuri katru gadu organizē vasaras nometni bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām Upe. Upe palīdz bērniem un jauniešiem realizēt patstāvību, veicina gatavību uzņemties atbildību par sevi un par blakus esošiem. Neparastos apstākļos jaunieši mācās risināt problēmas, pārvarēt konfliktus, sadarboties komandā, pieņemt dažādus viedokļus, spriest un lemt par atbilstošāko risinājumu. Visiem ir iespēja izteikties, uzstāties, diskutēt, aizstāvēt savu viedokli. Dalībnieki attīsta sociālās prasmes, mācās iecietību, empātiju un rūpes par citiem.
Kristaps Kravalis no Rīgas – vispusīgi veselīga dzīvesveida un personības izaugsmes kustības Dubulttreniņš idejas autors un vadītājs, absolvējis LU Teoloģijas fakultātes maģistrantūru, apbalvojumam Laiks Ziedonim izvirzīts jau otro reizi. Ikdienā kustībā Dubulttreniņš vada ar personības izaugsmi saistītus projektus, nometnes un treniņus jauniešiem no dažādām vidēm. Šķiet, īpašība, kura raksturo Kristapu visvairāk, ir iedvesma. Kristaps iedvesmo ar savu personību kā tādu - ar savu raksturu, sasniegumiem un vienkārši laba cilvēka paraugu. Darbā ar bērniem un jauniešiem viņš velta personīgu uzmanību katram - pamanot un izceļot personā stiprās puses un iedvesmojot tās attīstīt. Neviens līdz galam nesaprot, kā viņam tas izdodas, bet Kristaps ir palīdzējis daudz bērniem un jauniešiem uzdrīkstēties. Darba rezultāts jeb augļi ir acīmredzami - viņam apkārt mainās jaunu cilvēku skats uz dzīvi.
Iveta Jermolājeva no Cēsīm, pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste, kura ir atbildīga par Cēsu novada Jauniešu māju - viņai vienmēr ir bijis svarīgi izdarīt kaut ko vērtīgu. Visas četras viņas profesijas ir vērstas uz došanu - strādājot kā mākslas terapeitam un sociālajam pedagogam ar cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās, strādājot kā supervīzoram ar speciālistiem, kuriem nepieciešams atbalsts, bet visvairāk – esot par jaunatnes lietu speciālistu, jo viņai šī profesija nav darbs, bet tas ir dzīves veids ar nenormētu darba laiku. Iveta jauniešiem dod platformu, kur augt, attīstīties un uzdrīkstēties, viņa dod savu laiku.
Taureņu uzbrukums
Nominācijā Taureņu uzbrukums apbalvojums tiks pasniegts zinātniekam, kurš aktīvi nodarbojas ar pētniecību kādā no nozarēm, kur Latvijā tiek piešķirts doktora grāds, un kurš ar savu darbību iedvesmo citus – ir cilvēks Bāka. Šī gada žūrijas komisijas vadītājs ir mūziķis Goran Gora, kurš darbojas komandā ar vizionāriem - 2014. gada laureātu Vjačeslavu Kaščejevu, 2016. gada laureātu Egilu Stalidzānu un 2017. gada laureātu Kārli Agri Grosu, bijušo Latvijas vēstnieku Rolandu Lappuķi, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvi Agritu Kiopu un uzņēmēju, fonda “Viegli” dibinātāju Māri Saukānu. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā – šajā situācijā – zinātnē, pārredz un pārzina nozares aktualitātes.
Līdz šim apbalvojuma Laiks Ziedonim zinātnes laureāta statusu ieguvuši četri zinātnieki: Vjačeslavs Kaščejevs, Jurģis Šķilters, Egīls Stalidzāns un Kārlis Agris Gross, kuri arī aktīvi iesaistījušies apbalvojuma veidošanā un Imantam Ziedonim būtisko vērtību saglabāšanā sadarbībā ar Imanta Ziedoņa fondu Viegli.
Nominācijas Taureņu uzbrukums žūrijas komisijas vadītājs, mūziķis Goran Gora: “Šogad meklējām cilvēku, kurš ar savu esību izgaismo ceļu citiem. Paradoksālā kārtā vaduguns kļuva par gandrīz visu šī gada kategoriju svarīgāko aspektu. Cilvēki, kuri nebaidās būt līderi, vadītāji un lāpas nesēji. Tas ir ļoti grūts, nepateicīgs, bet svarīgs uzdevums - iet tumsā, nezinot, kas tevi sagaida. Un šie "lāpneši" ir tie, kuri reprezentē veselīgas un gudras sabiedrības esenci. Cilvēki, kuri nebaidās. Savādi, bet šī brīža notikumi Pasaulē sasaucas ar Laiks Ziedonim pamatuzstādījumu - līderi, kuri ir līderi nevis tāpēc, ka ir mantojuši, ieguvuši vai piesavinājušies varu, bet tāpēc, ka ir līderi pēc aicinājuma. Patiesi un īsti. Tādi, kādiem līderiem mūsdienās būtu jābūt.”
Inese Čakstiņa – Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas pētniece. Doktora grāds molekulārajā bioloģijā. Doktora darbā viņa pētīja A vitamīna ietekmi uz sirds veidošanās molekulārajiem mehānismiem. Kopā ar kolēģiem izveidojusi cilmes šūnu pētniecības virzienu Latvijā, kā arī piedalījusies Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Šūnu Transplantācijas centra izveidē. Šobrīd pievērsusies krūts vēža pētniecībai. Stažējusies Vācijā, ASV un citur Eiropā. Zināšanas labprāt nodod jauniešiem gan braucot uz skolām, gan vadot lekcijas skolnieku nometnē Alfa. 10 gadus bijusi Latvijas Skolēnu Zinātniski pētniecisko darbu konkursa valsts kārtas vadītāja bioloģijā un žūrijā, kas atlasīja skolēnus uz Eiropas konkursiem. Inese labprāt sadarbojas arī ar citiem pētniecības lauku pārstāvjiem. Kad darbojās LU, bija iesaistījusies kopprojektā ar RTU un RSU stomatologiem par biomateriāliem, šūnām un kaulu dzīšanu. Ir arī publikācijas kopā ar materiālzinātniekiem.
Maija Dambrova – Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe doktora grāds farmaceitiskajās biozinātnēs. Doktora disertācija aizstāvēta Upsalā, Zviedrijā. Maijas vadītā laboratorija devusi vislielāko ieguldījumu Latvijas pazīstamākās eksportpreces – mildronāta – darbības mehānisma izpētē un jaunas zāļu kandidātvielas atklāšanā. Maija kopā ar kolēģiem 6 reizes ir bijusi LZA gada sasnieguma balvas laureāte. Maija Dambrova ir vaduguns - stabila, pārliecināta un prasīga. Latvijas patriote. Maijas vadībā, varbūt ne vienmēr sastopot sapratni no vecākajiem kolēģiem, darbā ieviestas progresīvas darba metodes un zinātnisko rakstu publicēšanas kultūra starptautiskos izdevumos, kas 2000. gadu sākumā Latvijā vēl nebija izplatīta, lai gan pašsaprotama Eiropā. Viņas piemērs parāda, ka Latvijā ne tikai var rasties spilgti zinātniski talanti, bet ir iespējams arī izcili vadīt zinātnes procesus. Arī veidot mērķtiecīgu un motivētu komandu. Maijas vadībā izstrādātas 7 zinātņu doktora disertācijas.
Sandis Spolītis – Rīgas Tehniskās Universitātes, Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes Telekomunikāciju institūta asociētais profesors un Šķiedru optisko pārraides sistēmu zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs. Inženierzinātņu doktora grāds elektronikas un telekomunikāciju nozarē. Pašlaik strādā pie pētījuma, kas ir veltīts jauna tipa šķiedru optisko datu pārraides sistēmu izstrādei piekļuves tīklu līmenī. Šī topošā tehnoloģija spēs nodrošināt augstākus datu pārraides ātrumus izmantojot jau esošās sakaru sistēmas komponentes ar ierobežotiem darbības parametriem, kuras savādāk būtu jānomaina pret jaunām. Tādā veidā, elektronisko sakaru komersantiem tiks piedāvāts ilgtspējīgāks un videi draudzīgāks datu pārraides risinājums. Jaunā tehnoloģija būs pilnībā saderīga ar piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru tīkliem un lietu interneta (IoT) infrastruktūru. Viņa sasniegtais ikvienam parāda, ka ar spēcīgām zināšanām un neatlaidīgu darbu iespējams panākt itin visu. Par pētījumiem šajā jomā Sandis divas reizes saņēmis prestižo Vernera fon Sīmensa Izcilības balvu. Jaunais un enerģiskais pētnieks brīvajos brīžos atrod laiku arī ceļojumiem, fotografēšanai un riteņbraukšanai.
Anda Laķe – Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, Zinātniskās pētniecības centra vadītāja un vadošā pētniece, doktora grāds socioloģijā. Andu vada zinātniska kaislība – viņa tiecas pēc zinātniskās izcilības, un aicina līdzi arī ceļabiedrus – studentus, jaunos zinātniekus, kolēģus. Anda ir ierosinājusi neskaitāmas pētnieciskas idejas un iniciatīvas, ar entuziasmu un enerģiju atbalsta un rosina citus. Anda pašlaik strādā pie pētījumiem par iedzīvotāju iesaisti kultūras mantojuma saglabāšanā, piedaloties gan Valsts pētījumu programmā Habitus, gan starptautiskā pētījumu projektā CoHere, gan vietēja mēroga projektos. Vairāki pēdējo gadu pētījumi vērsti uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas kultūras, sociālo, ekonomisko, tehnoloģisko un politisko aspektu izpēti, svētku tradīcijas attīstības salīdzinājumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Viņas vadībā norisinājušies neskaitāmi kultūras nozares pētījumi par kultūras patēriņu, par VKKF, par radošajām industrijām un kultūrpolitiku. Anda ne tikai veic aktīvu pētniecības darbu, bet daudz laika un enerģijas velta, lai stāstītu par pētījumu rezultātiem citiem. Tādus cilvēkus mēdz saukt par vadugunīm, jo šajā skrējienā viņa atrod laiku iedvesmot tos, kas vēl mācās. Kā saka Andas studente: „Tu kā students no malas skaties, ko viņi, lielie pētnieki dara, un jūties maziņš lielās zinātnes priekšā. Un tad attopies, ka Anda tevi ievilkusi tajā un palīdzējusi kļūt jau mazliet lielākam.”
Jānis Liepiņš – Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un Biotehnoloģijas institūta vadošais pētnieks, doktora grāds bioloģijā. Vada raugu barošanās fizioloģijas laboratoriju. Jānis pēta ģenētiskā materiāla DNS uzbūves pamatvienības – adenīna sintēzi un tās traucējumus. Ir zināms, ka brīvi dzīvojošie organismi sintezē adenīnu paši, bet parazītiskie – izmanto saimniekorganisma šūnu sintezēto adenīnu. Maizes raugu var izmantot kā modeli, lai noskaidrotu vides apstākļus, kad adenīna sintēzes zudums (piemēram, mutācijas adenīna sintēzes ceļa gēnos) paaugstina organisma izdzīvotību. Pētījuma rezultāti dos iespēju definēt jaunus zāļu mērķus noteiktām šūnām/ organismiem (vēža šūnām, parazītiem), lai efektīvi traucētu to adenīna vielmaiņu un samazinātu to izdzīvotību.
Jānis aktīvi popularizē bioloģijas sasniegumus. Orientējas kultūras norisēs. Ir piedalījies mākslas projektos kopā ar Gintu Gabrānu, Voldemāru Johansonu, Aināru Kamoliņu, RIXC. Kopš 2009. gada viņš nodarbojas ar bioloģijas olimpiādes rīkošanu Latvijā un skolēnu gatavošanu starptautiskajai bioloģijas olimpiādei. Jānis 2005. gadā bija viens no Latvijas Jauno zinātnieku apvienības dibinātājiem. Pašreiz vienīgais no dibinātājiem, kurš joprojām aktīvi piedalās apvienības darbā; Jānis ar kolēģiem apspriež zinātnes likumdošanas iniciatīvas un ierosina nepieciešamos labojumus.
Zemi es mācos
Nominācijā Zemi es mācos apbalvojums 2018. gadā cildinās Latvijas cilvēkus – gudrības tālākteicējus, kuri ir augstas raudzes profesionāļi kādā no tautsaimniecības nozarēm un labprāt dalās ar savu pieredzi ar citiem. Šī gada žūrijas komisijas vadītāja ir apdrošināšanas sabiedrības ERGO Pārdošanas vadītāja Laila Līduma, kura darbojas kopā ar vizionāriem publicistu Ēriku Hānbergu, uzņēmēju Baibu Mikālu, žurnālisti Dainu Bruņinieci, Borisa un Ināras Teterevu fonda labdarības projektu vadītāju Ievu Ernštreiti, uzņēmēju Aldi Gulbi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski un fonda Viegli dibinātājiem Daigu Bērziņu un Antu Grendi. Vizionāri ir cilvēki, kuri ir kompetenti nominācijas jomā un pārzina nozares aktualitātes.
“Ir liels gods un gandarījums cildināt Latvijas cilvēkus, kuri nodod tālāk savas zināšanas un prasmes. Mūsu nominanti ir izcili sava aroda pratēji, kuri prot iedvesmot citus apgūt ko jaunu vai darīt ierastās lietas savādāk un labāk. Viņi palīdz rast pārliecību, ka arī Latvijā var veiksmīgi attīstīt ieceres un pārliecinoši sasniegt labus rezultātus. Mums jābūt lepniem, ka mūsu vidū ir cilvēki, kuri spēj atbalstīt jaunas ieceres un realizēt sapņus,” uzsver Laila Līduma, apdrošināšanas sabiedrības ERGO Pārdošanas vadītāja, nominācijas Zemi es mācos vizionāre.
Lilita Bērziņa, uzņēmēja un biedrības Līdere valdes locekle no Līvāniem, kura jau daudzus gadus dzīvo un strādā Rīgā. Lilita spējusi dzīvē pieņemt radikālus lēmumus un pilnībā mainīt to, sākot to no starta pozīcijas. Ikdienā Lilita vada starptautisku grāmatvedības firmu, kas nodrošina pakalpojumu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī darbojas vairākās organizācijās, kas saistītas ar nodokļu sistēmas pilnveidošanu. Kolēģi viņu dēvē par profesionāli ar lielo burtu un cilvēku, kurai rūp patiesums un absolūts godīgums jebkurā lietā. Lilita nepieņem kompromisus, ja runā par godprātīgu attieksmi pret nodokļu samaksu, savu darbinieku labklājību, grāmatvedības nozares attīstību. Šos jautājumus viņa liek pirmajā vietā, pat ja nāksies pašai rēķināties ar mazākiem ienākumiem un maz brīvā laika. Visam klāt ir viņas iekšējā vēlme sniegt citiem savu pieredzi un daudzos gados uzkrātās zināšanas, lai tās nodotu citiem, iedvesmojot ne tikai jaunuzņēmējus, bet arī cilvēkus, kuri biznesā darbojas ilgstoši.
Dalija Segliņa, Dobeles Dārzkopības institūta vadošā pētniece - Augļu pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja. Veikusi plašu pētījumu spektru par augļaugu jaunu produktu izstrādi ar augstu bioloģiski aktīvo vielu saturu. Dalija ir cilvēks, kam piemīt nesavtīga tieksme un prasme dalīties ar savām zināšanām, nedomājot par to “kas man par to būs”. Viņa dāsni dala savas idejas jaunu produktu izstrādē ar uzņēmējiem, kuri biznesu uzsāk no nulles. Dalijas vadībā ir izstrādātas dažādu augļu, ogu un dārzeņu sukāžu ražošanas tehnoloģijas. Dalija neatsaka konsultācijas nevienam. Nav tādas nedēļas, kad uzņēmēji nezvanītu vai nebrauktu pēc padoma uz Dobeli. Daudziem viņa palīdz uzsākt ražošanas procesu vai ieviest kādu jaunu tehnoloģiju uz vietas uzņēmumā. Tā niša, ko šobrīd aizpilda interesanti augļu, ogu un dārzeņu pārstrādes produkti, lielā mērā veidojas, pateicoties Dalijas nesavtīgam darbam.
Jau 10 gadus Dalija kā mecenāts sadarbojas ar Dobeles Valsts ģimnāziju, atbalstot un sekmējot skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādi.
Daiga Gargurne, Gulbenes novadā darbojošās biedrības Sateka vadītāja, kuras ikdiena saistīta ar dažādu jomu uzņēmējiem. Daiga dzīvo ar pārliecību un ticību, ka laukos nav tukšums un bezcerība. Jau vairāk nekā desmit gadus viņa sniedz reālu, saredzamu atbalstu vietējiem uzņēmējiem. Viņa pati piesakās doties uz pagastiem vadīt seminārus, kuru laikā ļoti personīgi uzrunā cilvēkus, aicinot darboties. Cilvēku nerealizētie sapņi un idejas, saņēmuši Daigas pieskārienu un redzējumu, kļūst par svaigi ceptu maizi, iekārtu kokapstrādes cehā, rokām darinātu mēbeli un tik svarīgo iespēju palikt savā dzimtajā vietā - strādājot un pelnot. Daiga ļauj cilvēkiem piedzīvot savu varēšanu. Organizē pieredzes apmaiņas braucienus gan tepat Latvijā, gan uz ārvalstīm. Daiga izjūt uzņēmēju vajadzības. Daudzi viņu pazīst un atceras - "toreiz viņa teica, pamācīja, palīdzēja". Daiga ir biznesa eņģelis.
Andris Grebis, rotkalis/ juvelieris no Liepājas ar vairāk kā 45 gadu pieredzi savā jomā, kurš nesavtīgi dalās ar savām zināšanām un pieredzi gan ikdienas darbos, gan izbraukuma lekcijās un nometnēs diasporas latviešiem (gan Latvijā, gan arī Īrijā, ASV, Anglijā). Šobrīd Andris darbojas Liepājas Amatnieku nama atklātā tipa rotkaļu darbnīcā, kur tiek darinātas dažādas etnogrāfiskās un arheoloģiskās rotas. Tādā veidā tiek saglabāts un papildināts mūsu Latviskais mantojums ar greznām saktām, jostām un citiem aksesuāriem, kas papildina mūsu tautas tērpus. Meistars šobrīd lielu daļu laika un enerģijas atvēl, lai gatavotos Latvijas simtgades dziesmu un deju svētku kolektīvu un individuālu dalībnieku tautastērpu papildināšanai ar saktām jostām un dažādiem citādiem tautas tērpu aksesuāriem. Ar savu aktivitāti Andris atstāj Latvisko mantojumu nākamajām paaudzēm.