Silvija Radzobe dzimusi 1950. gadā un bija latviešu teātra kritiķe, teātra zinātniece un vēsturniece, rakstniece, Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekle un Latvijas Universitātes profesore.
Kopumā viņa publicējusi vairāk nekā 500 recenzijas un rakstus, kļūstot par vienu no vadošajām teātra kritiķēm Latvijā.
Viņa pētījusi Aleksandra Čaka daiļradi, sarakstījusi apceri Brošūra par manu naidu un pētījumu Kosmopolītu lieta un Aleksandrs Čaks.
Silvija Radzobe 2007.gadā saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu par kolektīvā pētījuma Teātra režija Baltijā vadīšanu, kā arī 2020. gadā saņēma Normunda Naumaņa Gada balvu kritikā.
Radzobe bijusi almanaha Teātris un dzīve sastādītāja, monogrāfijas Latvijas teātris. 70. gadi un Latvijas teātris. 80. gadi līdzautore, kā arī pēc viņas iniciatīvas un viņas vadībā tapis kolektīvais pētījums 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā.