Izstādē atspoguļota Jana Palaha (Jan Palach, 1948-1969), Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes studenta, personība un uzupurēšanās fenomens.
1969. gada 16. janvārī jauneklis pašaizdedzinājās pie Nacionālā muzeja Prāgā un dažas dienas vēlāk no gūtajiem apdegumiem nomira. Radikālā protesta galvenais iemesls bija Čehoslovākijas okupācija, kuru veica Varšavas līguma valstu karaspēks, no tās izrietošs brīvību zudums, stingrākas cenzūras atjaunošana un Prāgas pavasara ideālu degradācija čehu sabiedrībā. Jana Palaha nāve čehos izsauca asu un pretrunīgu rezonansi. Viņa bēres izvērtās par pēdējo masu manifestāciju nacionālo ideālu aizstāvībai, savukārt protesti pret pastāvošo režīmu Palaha pašuzupurēšanās akta 20. gadadienā deva jaunas cerības un aizsāka ceļu uz totalitārā režīmā sabrukumu.
LNVM skatāmo izstādi veido 24 lielformāta izdrukas latviešu un angļu valodā, kurās parādīta Jana Palaha dzīve, viņa varoņdarbs un reakcijas uz to tālaika čehu sabiedrībā. Aplūkojami arī arhitektūras konkursa darbi pieminekļa būvniecībai, kura atklāšana plānota 2018. gadā Všetatosas pilsētā. Tajā paredzēts izveidot arī izstādi, kurā atspoguļos viņa dzīvesgājumu, pašuzupurēšanās aktu, rīcības motīvus. Projekta īstenošana simboliski savīs pagātni ar tagadni: Jans Palahs kā simbols atgriezīsies savā dzimtajā namā, savukārt jaunais piemineklis kļūs par spilgtu atgādinājumu tam, ko sabiedrība gatava darīt savas brīvības aizstāvībai.
Izstādi veidojis Čehijas Nacionālais muzejs, izstādes kurators – Mgr. Mareks Juneks, PhD, Čehijas Vēstures muzeja direktors.
Čehijas vēsturnieku sagatavoto izstādi par Janu Palahu LNVM papildinās Latvijas Nacionālā arhīva virtuālā izstāde Prāgas pavasara un Hartas `77 atskaņas Latvijā/Baltijā, kurā vēstīts par to, kā 1968. gada notikumi Čehoslovākijā atbalsojās Latvijā un Baltijā. Tajā atklāti maz zināmi fakti par Latvijas iedzīvotāju protestiem pret PSRS karaspēka ievešanu Čehoslovākijā.