Izstāde ir nozīmīga Īrijas neatkarības simtgades programmas daļa, atzīmējot gadsimtu kopš Īrijas pašnoteikšanās un tai sekojošās brīvvalsts izveidošanas 1922. gadā. Vērienīgā izstāde ir kulminācija trīs gadu pētniecības projektam, kas koncentrējas uz jaunajām nacionālajām valstīm, kuras radās pēc Pirmā pasaules kara. Tā pēta mākslas un mākslinieku lomu saistībā ar nacionālās identitātes izpausmēm, valsts un tās pārvaldes veidošanos.
Projekta izveidē Īrijas Modernās mākslas muzejs ir sadarbojies ar muzejiem, citām institūcijām un kolekcionāriem no Latvijas, Igaunijas, Ukrainas, Polijas, Somijas, Ēģiptes, Turcijas un citām valstīm. Izstāde piedāvā iepazīt šo valstu kopīgo pieredzi, kas parādīta caur mākslas darbiem – gan vēsturiskiem, gan mūsdienu. "Šodien mēs raugāmies uz Īriju kā uz Latvijas "novadu", uz kuru daudzi latvieši aizbraukuši dzīvot un kur izveidojuši spēcīgu diasporu, bet mūsu valstīm ir arī līdzīga vēsture," akcentē Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) attīstības un sadarbības vadītāja, izstādes Īrijā projekta vadītāja Leonarda Ķestere, kura ir pārliecināta, ka šī izstāde piesaistīs arī vietējo latviešu uzmanību.
Izstāde kā impulss
Veidojot Latvijas neatkarības veidošanas stāstu, īru kuratori ekspozīcijai izvēlējušies artefaktus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, nozīmīgas privātās kolekcijas un RMM krājuma. "Sagaidot Rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadi 2025. gadā, esam izveidojuši pastāvīgo ekspozīciju Dziesmusvētku telpa Mežaparka Lielajā estrādē, strādājam pie pastāvīgās ekspozīcijas Prokrastinācija un radīšana Mārstaļu ielā 6 atklāšanas un izejam starptautiskajā arēnā, kas arī kļūst par mūsu ikdienas darbu šajā globālajā pasaulē," norāda RMM pārstāve. Viņa pauž prieku par iespēju piedalīties šajā projektā līdzvērtīga partnera statusā. Šim projektam RMM komanda ir veltījusi aptuveni gadu. Tajā darbojās arī Sanita Duka, Katrīna Kūkoja un Ineta Antone.
Par būtiskāko impulsu Īrijas Modernās mākslas muzeja sadarbībai ar Rakstniecības un mūzikas muzeju ir kalpojusi pagājušajā gadā Pulka ielā 8 atvērtā izstāde Krājuma glabāti stāsti. Rīgas Strādnieku teātris (1926– 1934), kuras kuratore bija S. Duka. "Interesanti, ka Rīgas Strādnieku teātris atklāja un noslēdza savu darbību ar īru dramaturga Bernarda Šova lugu iestudējumiem, kas apliecina šī dzēlīgā un prasmīgā vārda meistara daiļrades popularitāti starpkaru perioda Latvijā," piebilst L. Ķestere. Rīgas Strādnieku teātris kļuva par sava veida Latvijas teātra režisoru un citu mākslinieku radošo laboratoriju. Tas izcēlās ar laikmetīgu repertuāru un novatorisku vizualitāti. "Savā ziņā mēs varam mest tiltu no Rīgas Strādnieku teātra uz mūsdienu Latvijas neatkarīgajiem teātriem, kas šodien ir svarīgi teātra procesu virzītāji," raksturo RMM attīstības un sadarbības vadītāja.
Daba un resursi
Dublinā ir nonākuši vairāki priekšmeti no šīs izstādes par Rīgas Strādnieku teātri. Pie Īrijas Modernās mākslas muzeja ekspozīcijas daļas Nacionālā identitāte ieejas kā vizītkarte izstādīts Herberta Līkuma dekorāciju mets Jāņa Grota lugas Sveiki brīvā Latvijā! iestudējumam Rīgas Strādnieku teātrī 1929. gadā, atklāj S. Duka. Savukārt par latviešu teātra mākslas starptautiskajiem panākumiem pirmajās desmitgadēs pēc Latvijas valsts neatkarības iegūšanas atgādina Jāņa Munča skatuves makets jau pieminētā īru dramaturga B. Šova lugai Cēzars un Kleopatra (Dailes teātrim), kas 1925. gadā tika izstādīts Parīzes Starptautiskajā modernās dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstādē Latvijas paviljonā un ieguva Grand Prix.
Viena no īru kuratoru interesēm ir bijusi arī vācu dramaturga Georga Kaizera (1878–1945) lugas Gāze iestudējumi dažādās valstīs un dažādos teātros. Tas ir bijis viens no populārākajiem sava laika darbiem, kas uzvests visā pasaulē un kura stāsts tiek izstāstīts ekspozīcijas daļā Daba un resursi. "Šīs lugas iestudējums tika plānots Latvijas Nacionālajā teātrī 1922. gadā, tomēr skatuves gaismu nepiedzīvoja, bet no šīs ieceres ir saglabājušies Ludolfa Liberta (1895–1959) dekorāciju meti, kas ir spilgts mākslinieka skatuves glezniecības paraugs no funkcionālisma un kubisma manierē veidotajiem darbiem. Luga bija iestudēta Rīgas Strādnieku teātrī 1926. gadā, tāpēc šajā daļā kopējo stāstu papildina Kārļa Freinberga (1854–1936) tulkojuma latviešu valodā manuskripts un izrādes programmiņa no RMM krājuma, kā arī dekorāciju mets no privātās kolekcijas," saka S. Duka.
Iedziļināšanās katrā No Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē eksponēti Rīgas mākslinieku grupas modernistu Aleksandras Beļcovas, Ģederta Eliasa, Jēkaba Kazaka, Niklāva Strunkes, Romana Sutas, Leo Svempa gleznas, kā arī Jūlija Madernieka nacionālā ornamenta stilizācijas un Anša Cīruļa zīmētās ziedojumu markas, kopskaitā četrpadsmit mākslas darbi, kuri iekļauti dažādās izstādes tematiskajās daļās, veidojot Latvijas stāsta sabalsojumu ar izstādes kuratoru radīto vēstījumu. "Tas ir risināts izstādē ar apbrīnojumu meistarību un ieinteresētību, iedziļinoties katras valsts mākslā un izprotot XX un XXI gadsimta Eiropas kontekstus," uzsver L. Ķestere. Šajā izstādē ir eksponēti arī divdesmit divu mūsdienu mākslinieku darbi, tajā skaitā latviešu autores Ievas Epneres multimediālais darbs Zaļā skola, kurā viņa strādā ar idejām par agrīno izglītību, kas pielietotas bērnudārzā Zaļā skola. Tas sastāv no video (13 minūtes), arhīva materiāliem, fotoattēliem, bērnu rotaļlietām un bērnudārza mēbelēm.
Izstāde Pašnoteikšanās. Globālā perspektīva būs aplūkojama līdz nākamā gada 21. aprīlim. Vairāk informācijas par to var lasīt internetvietnē Imma.ie.