Starptautiskās avangarda mākslas kustības Fluxus saknes ir meklējamas šajā Lietuvas pilsētā – 1931. gada 8. novembrī Kauņā dzimis viens no Fluxus dibinātājiem arhitekts un dizainers Džordžs (Jurģis) Mačūns. Tajā laikā Kauņa bija Lietuvas pagaidu galvaspilsēta. Pirmās republikas laiks ir viens no mūsdienu Kauņas iedvesmas avotiem.
Fluxus nosaukuma piešķiršana Kauņas gaisa vārtiem ir cieņas apliecinājums Mačūna mantojumam un idejām. Par mākslas zvaigzni lietuvietis kļuva Ņujorkā. XX gadsimta 60. gados Fluxus pārstāvji radikāli mainīja priekšstatu par mākslas radīšanu, uztveri un sūtību. Par galveno tika uzskatīts process, nevis rezultāts. ASV, Eiropā un Japānā aktīvi cirkulēja Fluxus manifesti, mākslas darbi un to veidošanas instrukcijas. Šo tīklu lielā mērā koordinēja Džordžs Mačūns. Fluxus biedru aktivitātes tika vērstas pret mākslas elitārismu, hierarhijas struktūrām un pārspīlētu svarīgumu, ko pašas sev piešķīra mākslas skolas, muzeji, "nopietnās mūzikas" koncertu dalībnieki un rīkotāji, kuri mēdza noliegt jebkādu vieglumu, spontanitāti un rotaļīgumu.
Projekta Kaunas 2022 vadītāja Virģinija Vitkiene uzsver – ir svarīgi atcerēties, ka Fluxus simbolizē radošumu, netradicionālu pieeju daiļradei un mākslu bez robežām. "Kauņas lidostas piekrišana mūsu piedāvājumam skaidri parāda, cik iekļaujošas, stimulējošas un pievilcīgas ir Kauņas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas galvenās idejas," viņa piebilst.
Kauņas Glezniecības galerijā ir iekārtots Fluxus kabinets, kurā var iepazīties ar mākslas darbiem un manifestiem. Netālu no galerijas triju ielu krustojumā atrodas Džordža Mačūna laukums – šeit ik gadu tiek dots starts Fluxus festivālam. Šis festivāls kopā ar projektu Fluxus Labs, kas akcentēs kopienas nozīmi mākslas radīšanā, būs iekļauts Kaunas 2022 programmā. Tā oficiāli tiks izziņota 22. septembrī, savukārt 23. un 24. septembrī Kauņā notiks Eiropas kultūras galvaspilsētas forums, kurā tiks sniegts padziļināts ieskats nākamā gada notikumos. Foruma norisei varēs sekot līdzi tiešsaistē (forumas.kaunas2022.eu).
2022. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas tituls piešķirts ne tikai Kauņai, bet arī Novi Sadai (Serbija) un Ešai pie Alzetas (Luksemburga). Kauņa un tās apkārtne kļūs par «lielu Eiropas skatuvi» – plānots tūkstoš pasākumu: vairāk nekā 40 festivālu, 60 izstāžu, 250 skatuves mākslas notikumu (ieskaitot 50 pirmizrāžu) un 250 koncertu.
Informācija: kaunas2022.eu