"Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simboli un Latvijas tautas svētvietas, kuru aprūpei ir nepieciešama īpaša uzmanība. Šovasar ar īpaša likuma pieņemšanu tika nostiprināts to statuss un piederība, kā arī noteikta sabiedriskās konsultatīvās institūcijas dibināšana. Lai saglabātu vēsturisko mantojumu un to nodotu nākamajām paaudzēm, padomes izveidošana ir svarīgs lēmums," akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Atbilstoši Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumā noteiktajam, padome veiks:
- Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanas izvērtēšanas, uzturēšanas, izpētes un atjaunošanas programmu,
- sniegs priekšlikumu KM par nepieciešamo valsts finansējumu kārtējam gadam,
- izvērtēs pārskatus par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanas programmas norisi un par valsts budžeta, pašvaldību budžetu un ziedoto līdzekļu izlietojumu,
- sniegs atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu projektiem, tostarp priekšlikumus valsts un Rīgas domes atbildīgajām institūcijām par Brīvības pieminekļa aizsardzības zonā un Rīgas Brāļu kapu teritorijā un aizsardzības zonā noteiktajiem ierobežojumiem vai ierobežojumu atcelšanu,
- sniegs priekšlikumus Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu apsaimniekotājam par šo kultūras pieminekļu saglabāšanai, uzturēšanai un atjaunošanai veikto ziedojumu izmantošanu, atzinumu par Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu simbolikas izmantošanu,
- ierosinās citu ar Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu saglabāšanu, aizsardzību, izmantošanu vai attīstību saistīto jautājumu izskatīšanu attiecīgajās institūcijās,
- kā arī piedalīsies šo jautājumu izskatīšanā un sniegs atzinumus par tiem.
Padomē darbam uz nākamo četru gadu termiņu apstiprināti: Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja A. Ancāne, biedrības Brāļu kapu komiteja valdes loceklis D. Bērziņš, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs V. Brūzis, Ārlietu ministrijas Valsts protokola padomniece E. Čikute, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs J. Dambis, Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Militāri publiskās informācijas nodaļas vecākā referente D. Ozola, nodibinājuma Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds valdes priekšsēdētāja M. Stirna, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs J. Šumeiko, Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītāja E. Trautmane, nodibinājuma Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds valdes loceklis V. Zatlers, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta Budžeta metodoloģijas vadītāja vietniece Ž. Zvaigzne.
Padomes darba organizēšanu nodrošinās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kā atbildīgā institūcija kultūras mantojuma aizsardzības jomā.
Brīvības piemineklis un Rīgas Brāļu kapi ir Latvijas nacionālās neatkarības izcīnīšanas, valstiskās identitātes un nacionālās pašapziņas simbols un Latvijas tautas svētvieta, kuru aizsardzību un saglabāšanu nodrošina Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums.