Izdota J.Zvirgzdiņa grāmata bērniem “Lāča Bruņa medības”

Stāsts, kas piemērots 5-12 gadus veciem bērniem, veltīts Bavārijā nošautā lāča Bruno piemiņai. Zvirgzdiņa iemīļoto rotaļu lāču pasauli tajā šoreiz pārstāv lācītis Brunis, kas spēj pat runāt, ja rodas patiešām nopietna nepieciešamība - jāglābj „īstie” lāči. Lāču un cilvēku pasaules cieši savijas, un izrādās, ka bērniem ir vieglāk saprasties ar lāčiem, nekā ar pieaugušiem cilvēkiem, kam lāči interesē tikai savtīgu interešu dēļ. Grāmata pretstata uzpūsto sensāciju un „zvaigžņu” atmosfēru, kas valda medijos, interesei par dabu, grāmatu lasīšanas romantikai, līdzjūtībai un ideālismam, ko pārstāv bērni.

Grāmatas sižeta intriga saistīta ar „avīžu pīli” - ažiotāžu ap lāci, kura nemaz nav, un patiesu sensāciju, ko atklāj bērni. Galvenā varoņa Kaspara tētis ir žurnālists, kam bailēs no darba zaudēšanas nākas izgudrot viltus sensāciju. „Lāču mode” pārņem visu Latviju. Tikmēr Kaspars kopā ar laukos sastaptajiem „indiāņiem” mežā patiešām sastop veselu baru lāču, kas nāk no Abrenes. Šie izglītotie zvēri, kas prot runāt un rakstīt latviešu valodā, grib atrast sev vietu Latvijā un būt Latvijas lāči. Bērni, kas spēlē indiāņus un pazīst mežu, un mazais pārgudrais brālītis - „interneta indiānis”, izrādās, var saprasties un sadarboties, lai palīdzētu lāčiem. Taču viņus apdraud „lāču modes” satracināti malu mednieki.  

Tikpat ironisks kā sižets, ir arī atrisinājums, kas nokrīt burtiski no gaisa, proti, nolaižas ar helikopteru... Sliktie, kā beigās izrādās, cieš no bērnības kompleksiem un plīša lācīša trūkuma, tātad viņus vēl var glābt, bet avīžniecība tiek nodota bērnu rokās, lai taptu laikraksts „Daba”.