Operdziedātājai Elīnai Garančai Izcilības balva kultūrā piešķirta par spožu un daudzveidīgu māksliniecisko darbību gan pasaules prestižākajos opernamos, gan solokoncertos, kas veidoti sadarbībā ar Eiropas un pasaules ievērojamākajiem orķestriem, kā arī nozīmīgu devumu Latvijas mūzikas un kultūras dzīvē un Latvijas tēla popularizēšanā pasaulē.
Latviešu operdziedātāja, mecosoprāns Elīna Garanča pasaules slavu ieguvusi ar titullomu Žorža Bizē operā Karmena 2009. gadā. Laikraksts The Independent raksta: "Starp miljons balsīm viena ir tāda, kā Elīnai Garančai, kas iespaidīgā profesionalitātē apvieno grāciju un spēku." Viņas spožās uzstāšanās uz visām ievērojamāko operu skatuvēm guvusi milzīgus panākumus gan kritiķu, gan klausītāju atsauksmēs. Elīna Garanča regulāri izpilda vadošās lomas pasaules prestižākajos opernamos. Viņa ir arī Lielās mūzikas balvas un Vācijas Fonoakadēmijas ECHO Klassik balvas vairākkārtēja ieguvēja, Triju zvaigžņu ordeņa divkārša laureāte, Eiropas Kultūras balvas un citu balvu ieguvēja.
Baletdejotāja Anna Laudere Izcilības balvu kultūrā saņem par izcilu sniegumu dejas mākslā Hamburgas baleta vadošās solistes statusā un īpašo prēmiju Benois-Massine baleta pasaulē nozīmīgākajā konkursā Benois de la Danse 2019. gadā.
Anna Laudere savas profesionālās gaitas iesākusi Rīgas Horeogrāfijas skolā, vēlāk Džona Noimaijera vadītajā Hamburgas baleta skolā, 2004. gadā kļūstot par Džona Noimaijera vadītā Hamburgas baleta trupas dalībnieci, kur no 2008. gada Anna Laudere ir bijusi soliste, bet no 2011. gada – primabalerīna. Par Annas Lauderes 2019. gada sākumā Bavārijas baleta (Minhenē) izpildīto Margeritas Gotjē lomu kritiķi raksta: “Kamēliju dāma ir balets, kuras tēliem ir nepieciešami tādi dejotāji, kuru klātesamība ir vienlīdz spēcīga gan mierpilnā kustībā, gan cēlieniem piepildītajos pas de deux. Tas prasa īpaši pieredzējušus, nobriedušus un izsmalcinātus dejotājus. Un tieši tāda ir Anna Laudere. Viņas izpildījumā līdzjūtības skaistums iemieso garīgu šķautni, padarot Margeritas Gotjē tēla salīdzinājumu ar Mariju Magdalēnu pilnībā atbilstošu." 2018.gadā par Annas Kareņinas lomu Annai Lauderei tika piešķirta balva Positano Premia le Danza Léonide Massine (Itālija). Savukārt 2019. gada 21. maijā Maskavas Lielajā teātrī Annai Lauderei pasniedza par baleta mākslas Oskara dēvētā konkursa Benois de la Danse īpašo prēmiju Benois-Massine, ierindojot Annu Lauderi prominentāko horeogrāfu un dejotāju vidū no visas pasaules.
Dr.art.h.c. Imants Lancmanis Izcilības balvu kultūrā saņem par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrvēstures un kultūras mantojuma popularizēšanā gan Latvijā, gan ārvalstīs un starpkultūru sadarbības veicināšanā, par ko liecina arī saņemtie augstie apbalvojumi.
I. Lancmanis ir mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas iniciators un speciālists, gleznotājs, grāmatu autors, publicists, sabiedriskais darbinieks un ilggadējs Rundāles pils muzeja direktors – no 1976. līdz 2018.gadam. Nenogurstoši virzījis un vadījis apjomīgus Rundāles pils restaurācijas darbus un iekārtojis ne vien pils pamatekspozīciju, bet arī mākslas ekspozīciju, kas aptver visus vēsturiskos mākslas stilus – no gotikas līdz jūgendstilam. Pateicoties skaidrajai vīzijai, Rundāles pils muzeja komplekss izveidots kā vienots 18. gs. arhitektūras un monumentāli dekoratīvās mākslas piemineklis, kas ir slavens ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā un aiz tās robežām.
Šogad Izcilības balvas kultūrā ceremoniju rīkoja Latvijas Mākslas akadēmija, to veidoja režisors Jurģis Tūbelis. Ceremonijas viesiem bija unikāla iespēja pabūt scenogrāfes Lauras Dišleres radītajā mākslinieka Frānsisa Bēkona darbistabā, kur saimniekoja literāts Svens Kuzmins. Par īpašiem mākslinieciskajiem sveicieniem parūpējās videomākslinieces – LMA absolvente Kerija Arne un studente Monta Andžejevska, kā arī horeogrāfe Liene Grava.
interesanti
lustīgais nerris uz tirgus plača
līdz bezjēgai